Open source VS Microsoft

Alvils Zauers www.kapitals.lv

Reti kura ar IT tehnoloģijām saistītā tēma, kas tiek aplūkota publiskajā telpā, spēj savākt tik lielu auditoriju kā augstākminētais pretnis. Argumentu un vārdu cīņas mēdz būt asas un nesaudzīgas, viss sajūk vienā putrā - gan abpusēji bezkaislīgi uz faktu analīzi balstīti argumenti, gan personīga nepatika pret „bagāto, visai pasaulei uzkundzēties kāro, blēdīgo, vēso aprēķinātāju Ameriku", kuru daudzi redz „ietērptu" Microsoft drānās.

Tīrticīgie savus komentārus raksta, sēžot pie darbstacijām ar instalētu Linux, Open Office.org, Mozilla Firefox vai Thunderbird u. tml. atvērtā pirmkoda (open source) programmatūru, līdzskrējēji nesmādē arī nelicencētu Windows, Microsoft Office u. tml. programmatūru, no kuras bliezt pa šķiras ienaidnieku. No otras puses pretī šauj vīzdegunīgi, arī gudri un visnotaļ labi situēti vēsie džeki un vēl daži PR speciālisti.

Cik šajā pretnostatījumā idejisko, cik biznesa apsvērumu?

Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Utrāns lēš - kaut arī ir centieni to pozicionēt kā idejisko cīņu, lielākoties tas tomēr ir bizness. Protams, sava loma arī emocijām. Diemžēl pie mums Latvijā, saka G. Urtāns, open source aģitācija paliek kā Open Office pretnostatījums Microsoft Office, bet, ja vēlamies un spējam diskutēt pēc būtības - jāiet tālāk. Būtu žēl, ja open source asociētos tikai ar garmatainiem dīvaiņiem un aizvainotiem Microsoft konkurentiem. Savukārt, ja vēlamies saglabāt ideoloģisko tīrību, - būsim konsekventi līdz galam: nē Oracle, IBM, SAP, nē komerciālajām licencēm vispār! Taču nē - apstājamies pie Microsoft Windows...

Ticības kari nesāksies, bet pārmaiņas iespējamas...

Tā secina IT nozares izpētes kompānija IDC savā uzņēmumu vadības lietojumprogrammu izmantošanai veltītajā pētījumā (Open Source Enterprise Applications in Europe: Disruption Ahead?). Kopumā IDC aptaujājusi 515 Rietumeiropas kompāniju, kurās strādā vairāk nekā 50 darbinieku, IT vadītājus. Pētnieki vērtē - aptaujas dati parāda, ka open source lietojumprogrammatūra tiek izmantota daudzos uzņēmumos - 9% aptaujāto izmanto open source programmatūru organizācijas iekšējos (back-office) procesos, bet 7% atvērtā pirmkoda CRM lietojumprogrammatūru. Galvenais iemesls - mazāki izdevumi. IDC pauž viedokli, ka ticības karš starp komercprogrammatūras piegādātājiem un open source komūnu šobrīd neesot gaidāms, bet cīņa par to, kurš varēs piedāvāt plašāku ERP vai CRM funkcionalitāti par mazāku cenu, gan.

Šis piemērs rāda, ka krīze, kas saasina konkurenci un liek pārskatīt budžetus, lai samazinātu izdevumus, rada arī labvēlīgu augsni atvērtā pirmkoda programmatūras popularitātes pieaugumam. Taču, ja, ņemot vērā IDC pētīto, ielūkojamies vietējā dārziņā, redzam, ka pasaulē populārākie atvērtā pirmkoda risinājumi, piemēram, Compiere, Openbravo, līdz šim Latvijā nav izplatīti. Vienīgais atvērtā pirmkoda risinājums, aiz kura stāv stiprs vietējais IT uzņēmums, ir SugarCRM. Pagājušajā gadā partnerprogrammas līgumu ar to parakstīja Exigen Services Latvia, kļūstot par šī risinājuma vienīgo piedāvātāju Baltijas valstīs. Pašlaik Exigen Services Latvia ir trīs SugarCRM klientu (kopumā Latvijā to lieto divdesmit uzņēmumu). Tādējādi salīdzinājumā ar Rietumeiropu šis (uzņēmumu resursu vadības un klientu attiecību pārvaldības sistēmu - ERP, CRM) lauks pie mums ir tikpat kā nearts. Cīņa par valsti ar Open Office Tā, šķiet, varētu raksturot vietējo atvērtā pirmkoda programmatūras piekritēju pašreizējo galveno uzstādījumu, kas iederas arī valsts finanšu ekonomijas prasījumu kontekstā.

Oracle filiāles vadītājs Latvijā Guntis Kalniņš, viens no Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) līderiem, norāda, ka šobrīd LATA iesaka valstij, kā ietaupīt naudu valsts budžetā - maksas programmatūru aizstājot ar bezmaksas, procesu īstenojot pakāpeniski un plānveidīgi.

Par to, ka valsts LATA viedoklī ieklausās, liecina maijā parakstītais memorands starp par valsts IT politiku atbildīgo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un LATA. Arī fakts, ka pēdējo divu mēnešu laikā LATA pārstāvjiem bijušas tikšanās ar pieciem ministriem. LATA sākusi rīkot seminārus valsts iestāžu auditorijai, kuros popularizē ne tikai biroja programmatūru, bet arī citus atvērtā pirmkoda risinājumus, kas būtu izmantojami valsts iestāžu darbā. LATA spiediens varētu dot rezultātus. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) IT departaments uzsācis atvērtā pirmkoda biroja programmatūras testēšanu, lai izvērtētu tās piemērotību IZM un padotības iestādēm darba un mācību vajadzībām. Pārejot uz atvērtā pirmkoda programmatūras lietošanu, tiktu ietaupīti līdz šim šādam mērķim izmantotie 80 000 latu. Iespējams, ka patestēs, patestēs un pāries, jo Microsoft piedāvās noteikumus (jeb varbūt atgādinās par jau esošām saistībām), no kuriem IZM nespēs atteikties. Bet var būt arī otrādi.

IZM kurvītis Microsoft gan varētu būt īpaši sāpīgs, jo sadarbība ar izglītības iestādēm, ieguldījumi IT zināšanās ir viens no uzņēmuma globālās politikas stūrakmeņiem. Var jau teikt, ka kompānija to dara, savu merkantilo interešu vadīta, taču atšķirībā no citiem - dara... Vēl jo vairāk tādēļ, ka arī aiz Open Office.org stāv Sun Microsystems, kuru pašlaik pārpērk Oracle - pietiekami branga haizivs,kam savs biznesa aprēķins.

Migrācija uz Open Office

Vēstot par Open Office.org migrācijas problēmām un izdevumiem, OpenOffice.org izstrādātāja - Sun Microsystems servisa partneris - kompānija Tools.lv, balstoties uz savu pieredzi, zīmē šādu ainu: vidēji 80% no dokumentiem migrē uz OpenOffice.org automātiski, neradot nekādas problēmas.

Bet kā ar atlikušajiem?

Tools.lv pārstāvis Mareks Malnačs saka - līdzšinējā pieredze rāda, ka tad, ja ir lielas problēmas, klienti parasti izvēlas dokumentus nekonvertēt vispār - tos izveido no jauna, izmantojot OpenOffice.org. Tos, kuri nekonvertējas, bet ir svarīgi, var atstāt arī esošajos formātos.

Par izdevumiem - licences nav jāpērk, bet pārējo var uzticēt savam sistēmas administratoram, saka M. Malnačs. Izdevumi rodas tad, kad tiek piesaistīti konsultanti specifisku darbu veikšanai - open office instalācija, dokumentu konvertācija pie klienta, open office integrācija ar citām sistēmām u. tml. Ja to nav, tad vienīgie izdevumi ir open office uzturēšana, un klients var izvēlēties - maksāt vai nē, norāda M. Malnačs.

Viņš min OpenOffice.org izstrādātāja Sun Microsystems noteiktos uzturēšanas servisa pakalpojuma izdevumus, uz kuriem balstās arī Tools.lv kā Sun Microsystems servisa partneris. Uzņēmumam ar lietotāju skaitu līdz 25 tie ir 23 eiro gadā uz vienu lietotāju, līdz 100 lietotājiem - 21 eiro, līdz 1000 lietotāju - 17 eiro, bet līdz 5000 - 13 eiro uz vienu lietotāju.

Pieņemts uzskatīt, ka 90% lietotāju izmanto līdz 10% no biroja programmatūras funkcijām, tādēļ dokumentu tekstu rakstītājiem varētu pietikt ar mazāku izdevumu dēļ lētāko OpenOffice.org. Te daudz kas atkarīgs no IT administratora - cik tas ieinteresēts atvērtā pirmkoda programmatūras izmantošanā. Diezgan izplatīts ir viedoklis, ka tā prasa vairāk darba no gluži labi atalgotajiem, bet arī pamatīgi noslogotajiem administratoriem. Bieži to neakceptē un nevēlas lietotāji, pastāvot bažām (jo īpaši sensitīvu finanšu datu dēļ) - ja nu kas nobrūk...? Šādi ja nu tiek uzdoti arī par atvērtā pirmkoda programmēšanas vidi, kuru lietot var katrs, bet izmantot uz tā bāzes kādu autoru radītu kodu komercdarbībai - ne vienmēr; tur parādās licence ar tiem vai citiem ierobežojumiem.

Open source bizness

Pašlaik lielākā Latvijas IT pakalpojumu eksportētāja TietoEnator sastāvā esošā TietoEnator Alise pārdošanas direktors Mārtiņš Liberts, ņemot vērā uzņēmuma pieredzi, saka: „Mūsu klienti, jo īpaši lielie, agrāk neizvēlējās atvērtā pirmkoda risinājumus galvenokārt tādēļ, ka uzskatīja tos par pārāk riskantiem. Priekšroku deva pārbaudītām, plaši pazīstamām tehnoloģijām. Zināmu pretestību vienmēr izrādījuši arī IT administratori, daudzos gadījumos nostājoties pret tiem nezināmiem risinājumiem, ar kuriem varētu rasties vairāk klapatu. Taču gadās arī pavisam pretēji - uzņēmuma vai valsts iestādes IT administrators labi pārzina open source un veicina šādu risinājumu ieviešanu."

Piemēram M. Liberts min Veselības ministrijas IT nodaļu. TietoEnator Alise strādājis gan ar Oracle, gan Microsoft un IBM tehnoloģijām un rīkiem. No atvērtā pirmkoda uzņēmums plašāk strādā Ruby on Rails programmēšanas (Ruby valoda un programmēšanas rīki) vidē, radot dažādas web lietojumprogrammas. Izmantojot Ruby on Rails, Tieto- Enator Alise izstrādāja e-latvenergo.lv portālu, kā arī dažas lietojumprogrammas TietoEnator iekšējām vajadzībām, kuru atvasinājumus uzņēmums sācis piedāvāt arī Rietumeiropas tirgū.

Taujāts par mātes kompānijas nostāju, M. Liberts norāda - jūtams, ka TietoEnator redz perspektīvu atvērtā pirmkoda izmantošanā, jo tajā darbojas atsevišķs atvērtā pirmkoda biznesa virziens. Raksturojot Ruby on Rails kā lietojumprogrammu izstrādes vidi, M. Liberts bilst, ka izstrādātājam tā ir elastīgāka par Oracle, Microsoft u. c. vidēm. Šī atvērtā pirmkoda izstrādes vide ir labāk piemērota Agile metodoloģijas pielietošanai IT projektu īstenošanā. Agile, ko kā mūsdienīgu projektu vadības pieeju propagandē gan TietoEnator, gan Exigen Services Latvia, ļauj vienkārši un ātri reaģēt uz IT projektā nepieciešamajām izmaiņām, tādējādi pasūtītājam ir draudzīgāka nekā tradicionālās un bieži smagnējās IT projektu īstenošanas metodoloģijas.

Abi lielākie Latvijas IT programmizstrādātāji un eksportētāji norāda, ka situācija tirgū ir izmainījusies. „Pašreizējos apstākļos open source ir aktuāls arī bez jebkāda pretnostatījuma. Risinājumu cena un izmaksas ir kļuvušas būtiskākas nekā jebkad agrāk," tā pašreizējo situāciju vērtē G. Urtāns.