Valsts IT neizbēgamu pārmaiņu priekšā

Alvils Zauers, www.kapitals.lv

Valsts un pašvaldības, pērkot aparatūru, programmas un pakalpojumus, pirmskrīzes laikā nodrošināja vairāk nekā pusi no IT biznesa apgrozījuma Latvijā. To budžetu samazināšana tāpēc smagi skar arī informācijas tehnoloģiju nozari. Krīzes iespaidā arī attiecību modelis, kāds pastāvēja starp valsti un IT biznesu, varētu mainīties, jo tik bieza medus slāņa kā iepriekš vairs nebūs.

Pārmaiņas ir vajadzīgas, saka Guntis Urtāns no Exigen Services Latvia - uzņēmuma, kas ilgus gadus bijis viens no lielākajiem valsts IT pasūtījumu veicējiem. Cits jautājums - kādas un vai varam tās atļauties, vai pietiks gribas un prasmju tās realizēt? Valsts IT sistēmas ir sadrumstalotas. Vēsturiski tas ir saprotams - taču beidzot jāsāk domāt par centralizāciju, kas uzreiz dotu arī manāmu ietaupījumu. Lai arī šāda rīcība, iespējams, atdurtos pret neskaitāmām resursu barjerām, normatīvo aktu problēmām un to, ka mūsu valsts pieredzē trūkst šāda precedenta, rezumē G. Urtāns.

Valsts IT sektoru optimizēt var, pauž Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) IT departamenta vadītājs Valdis Supe, bet to nevar izdarīt mehāniski - katrai iestādei ir savi noslēgtie līgumi, sava IT infrastruktūra (dažādi tehniskie risinājumi, dažādas platformas), un, lai to visu apvienotu, jāveic analīze, lai rastu labāko risinājumu. Tam, savukārt, nepieciešams laiks, cilvēki un nauda.

V. Supe vērtē, ka pareizi būtu sākt ar valsts iestāžu funkciju optimizāciju, jo IT sniedz tikai atbalstu to darbībai. Turklāt tādai būtu jēga tad, ja tā notiktu nevis vien katrā ministrijā, bet valstī kopumā. Būtiski, kas būs optimizācijas plānu izstrādātājs un ar kādu mērķi to veiks. Mērķi jau var būt dažādi, ironizē V.Supe, piemēram, IT biznesam - organizēt labu garantētu ienākumu un peļņas avotu vai kādai partijai - izveidot struktūru, kuru pēc tam labi pārdot. Šajā gadījumā gan mērķim vajadzētu būt procesu, informācijas plūsmu, informācijas sistēmu uzturēšanas izdevumu, personāla slodžu u. tml. optimizēšanai.

Kas jāreformē Latvijas IT saimniecību varētu pielīdzināt zaldātam, kuram vienā kājā šņorzābaks, bet otrā istabas čība, kurai nākotnē plānots piešķirt šņorzābaka apveidu, bet pārējās detaļas drīzāk iederētos jautrajā stāstā par kareivi Šveiku. Piemēram, ja 2002. gadā dokumentu aprites automatizācijai ministrijās un Valsts kancelejā lietoja lietvedības sistēmas, kas veidotas uz piecām dažādām programmatūras platformām, tad 2008. gadā platformu skaits jau bija pieaudzis līdz deviņām. Laikam ritot, auguši arī izdevumi, sistēmu saderības problēmas un attālinājusies iespēja procesus standartizēt.

Līdzīgi ir ar e-pārvaldi. Pašreiz tā veidota, nevis ņemot vērā, kādus pakalpojumus vajag valsts iedzīvotājiem, bet to, ko katra ministrijas iestāde māk un grib attīstīt, lēš V. Supe. Piemēram, bērnu piedzimšanas dokumentu noformēšana pabalstu saņemšanai. Te iesaistīti daudzi - medicīnas, civilstāvokļu aktu reģistrācijas iestādes, pašvaldības, PMLP un VSAA. Ja kāda no minētajām iestādēm šajā procesā arī izveidotu e-pakalpojumu, bet citā procesa posmā viss turpinātu notikt papīraformā, tad efektivitāte no atsevišķa e-pakalpojuma būtu niecīga. Tātad process būtu jāapskata visu iesaistīto posmu kontekstā, turklāt aplūkojot ne vien informācijas sistēmas, bet izvērtējot arī tiesību aktus, kas nereti pat rada šķēršļus iestāžu sadarbībai un e-pakalpojumu attīstībai.

Pašreiz katra iestāde izstrādā savu e-pakalpojumu sistēmu, bet to kopējā funkcionēšana nav zināma. Labākajā gadījumā sapratne ir ministrijā. Tāpat veidojas situācijas, kad informācijas sistēmas ir izveidotas, bet dati netiek savlaicīgi ievadīti, tādējādi citas iestādes uz šo informāciju nevar paļauties. Vai arī sistēma tiek radīta tikai savas iestādes vajadzībām, neinteresējoties par citu valsts iestāžu prasībām, un informācijas sistēmā netiek ievadīti visi nepieciešamie dati, lai cita iestāde to varētu izmantot.

Rīgas satiksme IT daļas vadītājs Andris Anspoks ministrijas un valsts iestādes pielīdzina feodālām valstīm, un tās, kā zināms, darbojās katra par sevi un sev. Kāds tad ir labs ministrs un iestādes vadītājs? Tāds, kurš no kopējā katla savam resoram prot izraut pēc iespējas lielāku kumosu. Kur vajadzība, tur arī piedāvātāji, no kuriem, kā tauta mēļo, dažs labs gatavs pašam rebes gādātājam tūdaļ komisijas naudu noskaitīt.

Daļa vainas valsts IT bardaka radīšanā, šķiet, jāuzņemas arī pašām IT kompānijām. IT nozares veterāns FMS grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs norāda, ka IT projektos gan pasūtītājam, gan izpildītājam ir iespēja un arī pienākums ietekmēt projekta gaitu tā, lai tas būtu veiksmīgs un sasniegtu uzstādīto mērķi. Tādēļ Latvijas IT sistēmu attīstībā esot jūtams spēcīgs privāto IT kompāniju pēdas nospiedums. Viņaprāt, trūkstot skaidram un vienotam valsts skatījumam uz IT sistēmu attīstību, arī privātie uzņēmumi, iespējams, nepietiekami stimulēja tās koordinētu virzību.

Šo valsts un privātā IT attiecību raksturojumu gan gribētos apzīmēt kā kautrīgu, un šķiet, te vietā būtu daudz nesaudzīgāki formulējumi.

Katls vārās, kāda būs putra?

Izprotot valsts IT sektora reformēšanas nepieciešamību un neizbēgamību, aktivizējušās arī mūsu neviendabīgā IT biznesa dažādās frakcijas. Pēdējā laikā publiskā telpā aktīvāka un uzstājīgāka kļuvusi Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA). Arī spēcīgā Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), kas tradicionāli vienojusi un pārstāvējusi vairumu Latvijas IT kompāniju, netur sveci zem pūra.

Jaunā LIKTA valde, kuru vada bijusī e-lietu ministre Signe Bāliņa, maijā izveidoja darba grupu, kas nodarbojas ar situācijas analīzi un priekšlikumu izstrādi valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai, izmantojot IKT iespējas. Pirmajā darba grupas sanāksmē esot piedalījušies ap 30 LIKTA biedru, interese no biznesa puses ir diezgan liela. Darba grupas vadītājs LIKTA valdes loceklis Armands Magone vēsta, ka priekšlikumu no kolēģiem esot daudz, sākot ar tādiem kā „visu valsts pārvaldes IKT nodošana ārpakalpojumu veicējam" un beidzot ar pavisam konkrētiem soļiem noteiktas valsts informācijas sistēmas pārveidei. Tiks rīkotas publiskas diskusijas par darba rezultātiem, taču pašlaik, norāda A. Magone, „mums negribētos dot sabiedrības apspriešanai nepietiekami pamatotus un diskutablus priekšlikumus. Sabiedrība jau tā tiek barota ar daudziem skaistiem lozungiem, kurus tomēr pēc dziļākas analīzes nākas mainīt un iet varbūt pavisam citā virzienā". A. Magone domā, ka konkrēti LIKTA priekšlikumi - rokasgrāmata valsts pārvaldes maiņai - būs pieejami līdz jūlija beigām.

Tomēr jāatceras, ka gan aiz LIKTA, gan LATA stāv IT uzņēmumi - katrs ar savu āža kāju, konkrētām biznesa interesēm valsts IT sektorā, tādēļ šajā situācijā atliek cerēt uz to, ka veselais saprāts un pašsaglabāšanās instinkts gūs virsroku pār komerciālajām ambīcijām.

Brīnumi IT maisā

Uzskatāmi parādoties kopējā valsts attīstībā pieļautajām kļūdām, asāki kļūst jautājumi par noteiktām nozarēm un projektiem. Piemēram, tādiem valsts IT pakalpojumiem, kurus neviens īsti neizmanto.

Visbiežāk tiek piesaukts četrus miljonus vērtais e-paraksts, kura lietojumam jēgu lāgā neredz pat valsts ierēdņi (šobrīd to lieto tikai dažas valsts iestādes un vairums ministriju vispār neizmanto), kam e-paraksta viedkartes iedotas par velti sākotnējās lietotāju masas audzēšanai.

Vai, piemēram, Valsts kases informācijas tehnoloģiju sistēmas, ko ievieš speciālisti, par kuru individuālo darbu pasūtītājam dienā jāmaksā vairāk, nekā saņem viens vidusmēra pensionārs ikmēneša pensijā, pēkšņā nobrukšana. Tie ir daži dzelksnīši, kas lien ārā no lielā valsts IT maisa un kam krīzes dēļ pienācis sijāšanas laiks.