Vai laiks pievērsties citiem krastiem?

www.kapitals.lv

Lielākais ikgadējais IT jomas saiets Latvijā – Baltic IT&T – šogad notika par spīti visiem bada laikiem. No tēmām var izcelt IT eksporta iespēju aplūkojumu, bet kā pasākuma naglu minēt priekšlikumu centralizēt valsts IT jomu, nododot tās pārvaldīšanu privātās rokās, tādējādi samazinot izdevumus par 20%.

Būs vēl lielāks kritums

Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) vadītāja un bijusī nozares ministre Signe Bāliņa lēš, ka kritums IT nozarē šogad būs lielāks nekā pašreiz prognozētais 12% valsts IKP kritums.

Valsts – līdz šim lielākais darba un ienākumu devējs daudzām Latvijas IT kompānijām – tāda vairs nav. Par stabiliem uzskatītie līgumi tiek lauzti. IT pakalpojumi un preces ir viens no tiem posteņiem, kuru, pārskatot budžetus, valsts iestādes cenšas krietni samazināt. Arī valsts iestāžu IT darbiniekus neviens īpaši nesaudzēs, un daudzi gaidāmajā štatu samazināšanā zaudēs darbu. Šajā situācijā, cīnoties par savām iespējām, uzņēmumiem būtu jāturas kopā, uzskata S. Bāliņa. Lai arī skan utopiski, tā būtu jādara, ja tie vēlas izdzīvot.

Jau tagad ir liels IT pakalpojumu cenu kritums. Piemēram, kādā starptautiska uzņēmuma vietējā filiālē biznesa programmatūras Microsoft Dynamics NAV ieviešanas projekta piedāvājumu izdevumi ir samazinājušies par 25–30% salīdzinājumā ar pagājušā gada vidū potenciālo ieviesēju piedāvāto.

Kritums vietējā tirgū ir daudz straujāks nekā ārvalstu tirgos, norāda Exigen Services Baltijas reģiona vadītājs Guntis Urtāns. Viņaprāt, Latvijas iekšējā tirgū pienācis laiks pauzei. Taču jābūt modram, gatavam brīdim, kad sāksies jauna attīstība. Līdzīgi uzskata arī S. Bāliņa, jo uzvarētāji būs tie, kam būs ko piedāvāt laikā, kad sāksies augšupeja.

Līdz šim nebūt ne plānais iekšējais tirgus garantēja iztikšanu daudzām IT kompānijām. Nu šis mazākās pretestības ceļš, šķiet, zem kājām zūd, un jāmeklē cits.

Meklēs ārpakalpojumus

IT budžeti strauji samazinās visā pasaulē. Kā paredz nozares pētnieks Gartner IT izdevumu globālajā prognozē, kas datēta ar pagājušā gada decembri, visstraujākais izdevumu kritums salīdzinājumā ar 2008. gadu šogad gaidāms IT dzelžu biznesā, savukārt IT programmatūras un pakalpojumu jomā globāli, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tiek pat prognozēts pieaugums. Kaut arī ir ekonomiskās kataklizmas, IT programmatūras jomas izdevumu pieaugums pasaulē šogad tiek lēsts 6,6%, kas gan ir uz pusi mazāks nekā 2008. gadā.

Gartner Ziemeļvalstu un Austrumeiropas struktūrvienības viceprezidents Jari Velimeki (Jari Välimäki) pauž, ka lielam skaitam uzņēmumu pašlaik ir liela nepieciešamība veikt izmaiņas biznesā, tostarp arī IT, turklāt nepalielinot izdevumus. Tas veicinās relatīvi lētāku IT pakalpojumu meklējumus arī Eiropā.

Runājot par mums tuvajiem tirgiem, J. Velimeki saka, ka interese par IT ārpakalpojumiem Skandināvijas valstīs šobrīd ir lielāka nekā jebkad agrāk. Tagad tāda parādījusies arī mazākām skandināvu kompānijām. Ģeogrāfiskā tuvuma u. c. faktoru dēļ Baltija mūsu netālajiem kaimiņiem varētu būt interesanta, meklējot jaunas iespējas IT izdevumu optimizācijā. Taču Latvijai, uzskata J. Velimeki, nepieciešams atrisināt ar resursiem saistītās problēmas, jo citādi ir risks palaist garām daudzas labas iespējas.

Baltijā dominē Latvija

Aizvadītā gada nogalē veiktajā Gartner globālajā ārpakalpojumu pētījumā Latvija iekļauta tūdaļ aiz IT ārpakalpojumiem piemērotāko TOP valstu trīsdesmitnieka (no Eiropas valstīm tur ir Ukraina, Krievija, Ungārija, Polija, Rumānija, Spānija, Čehija, Slovākija un Īrija) – pakāpi augstākā līmenī (Countries to Watch) nekā Lietuva un Igaunija (Countries with Potencial).

J. Velimeki saka, ka Latvijā ir vairāku lielo starptautiski pazīstamo tirgus dalībnieku, piemēram, Accenture, Tieto, izstrādes centri, kādu nav mūsu kaimiņvalstīs. Gartner pētnieks uzskata, ka tas ir arī ļoti nozīmīgi tālākai IT ārpakalpojumu attīstībai. Tiešām relatīvi lielās IT fabrikas un jau esošā eksporta pieredze ir Latvijas pluss.

Tam, ka tradicionāli esam vairāk uz eksportu orientēti, pievērsta uzmanība arī lietuviešu pētījumu kompānijas Prime Investment 2008. gada pirmās puses Baltijas TOP 20 IT pakalpojumu kompāniju biznesa analīzē. Kopumā reģiona kompānijas ir izteikti orientētas uz vietējo tirgu un tikai ap 13% ieņēmumu tām ir no eksporta. Visvairāk uz iekšējo tirgu orientētas ir TOPa lietuviešu kompānijas, kas 93% ieņēmumu gūst Baltijas valstu tirgū; igauņu kompānijām 85%, bet Latvijas 80%.

IT jomā latvieši parasti sevi mēdz salīdzināt ar igauņiem un prevalē pieņēmums, ka salīdzinājums, šķiet, nav mums par labu. Taču, ja vērtējam uz eksportu orientēto IT pakalpojumu biznesu, tad tajā, salīdzinot ar ziemeļu kaimiņu, Latvija dominē.

Mūsu problēma ir neprasmē veidot savu tēlu, uz ko igauņi ir īsti meistari. Mēs mākam tikai pelnus bārstīt sev uz galvas – turklāt bez pamatojuma! Ja vien rodas iespēja, tad apkaisāmies, kamēr mūsu ziemeļu kaimiņi, šķiet, pat caurumu zeķē spētu uzdot kā ievērības cienīgu faktu, jo, redz, caurums ir liels un ne katra maza valsts tādu prot uztaisīt.

Kā rāda igauņu biznesa laikraksta Aripaev IKT kompāniju 2007. gada TOP 101 dati, tādi nozares uzņēmumi, kas nodarbojas pamatā ar IT pakalpojumiem un kuru neto apgrozījums pārsniedz 100 milj. kronu, t. i., ap EUR 6,3 milj., valstī ir tikai seši.

Turklāt tikai daļu no šīm kompānijām varētu vērtēt kā tādas, kuras vairāk orientējas uz ārējiem tirgiem. Tāda ir Skype Technologies ar 274 milj. kronu lielu neto apgrozījumu, WebMedia ar 134,5 milj. kronu, Helmes ar 164,4 milj. kronu un Playtech Estonia ar 147,2 milj. kronu. Mazāk Datel ar 151,7 milj. un MicroLink Eesti ar 365,4 milj. kronu lielu apgrozījumu. Gandrīz 100 milj. apgrozījums 2007. gadā bija arī Cybernetica un Net Group. Jāpiezīmē, ka no minētajām Helmes, Datel un Net Group katrā strādā mazāk nekā 100 darbinieku, Cybernetica nedaudz vairāk kā 100.

Ja salīdzinājumam ņemam Prime Investment publicētos datus, tad 2007. gadā Exigen Services ieņēmumi no IT pakalpojumiem (EUR 26,9 milj.) bija lielāki nekā WebMedia, Helmes un MicroLink Eesti ieņēmumi IT pakalpojumu jomā kopumā. Kā redzams, arī Skype Technologies apgrozījums togad bijis krietni mazāks nekā Exigen Services.

MicroLink Eesti gan ar savu vēsturi, gan darbinieku skaitu ir līdzīgs mūsu Lattelecom Technology, taču pēdējās apgrozījums 2007. gadā bija 23,6 miljoni latu, kas krietni pārsniedz igauņu kolēģu ieņemto. 2007. gadā Lattelecom grupas uzņēmumi darījumos ar ārzemju klientiem (bez ieņēmumiem no operatoru darījumiem) guva 5,6 miljonus latu.

Kā rāda Lursoft dati, uz IT eksportu orientētās Tieto Latvijas filiāles apgrozījums 2007. gadā bija 8,8 milj. latu, bet pilnībā ārējos tirgos strādājošās Accenture Latvijas filiāles apgrozījums – 6,8 milj. latu. Savukārt pagājušajā gadā Accenture neto apgrozījums jau sasniedza 10,7 milj. latu. Iespējams, tas varētu būt labākais lielo uz eksportu orientēto Latvijas IT uzņēmumu izaugsmes rādītājs 2008. gadā.

Te ieskicēti tikai redzamākie Latvijas IT pakalpojumu sniedzēji un eksportētāji, kuros darbinieku skaits ir no trīs līdz sešiem simtiem. Kā lēš G. Urtāns, kopumā pašlaik 15–25% Latvijas IT nozares strādā eksportam.

Lietuvieši ir vēl bālāki par igauņiem – par Lietuvas lielāko IT pakalpojumu eksportētāju uzskata Informacinės technologijos grupu, kas ir somu Affecto meitas uzņēmums. 2007. gadā uzņēmuma ieņēmumi bija EUR 7,3 milj., no kuriem ārējos tirgos – 32%. Kā liecina lietuviešu Dienas Biznesa analoga Verslo Žinios dati, Informacinės technologijos 2007. gadā deva aptuveni pusi no visa valsts IT eksporta.

Lai izdzīvotu, nāksies lēti pārdot

Gartner, vērtējot valstu piemērotību IT ārpakalpojumu sniegšanai, augstāko punktu skaitu dod darbaspēka pieejamībai, tā kvalifikācijai un valsts atbalstam, kam desmit prioritāšu trijniekā seko izdevumi. Pētnieki uzskata, ka mūsu lielākā problēma ir ierobežotā darbaspēka pieejamība. Otrs, ko uzsver J. Velimeki, ir tāda valsts atbalsta trūkums, kas reģionu kopumā vai kādu no Baltijas valstīm atsevišķi attīstītu kā offshore/nearshore ārpakalpojumu vietu. Gartner pārstāvis konstatē, ka ieinteresēto ārvalstu IT kompāniju, kuras vēlētos attīstīt pakalpojumu sniegšanas centrus, tiešās investīcijas Baltijā līdz šim bijušas pavisam niecīgas. Šķiet, nav intereses, un arī valsts to nav jelkādā veidā veicinājusi. Te ir mazs tirgus IT produktu un pakalpojumu tirgotājiem un nav bijis arī brīvu darba roku – potenciālo pakalpojumu sniedzēju ārējiem klientiem.

Taču to var mainīt krīze vietējā IT biznesā un arī darba tirgū. To, ka IT jomā būs daudz brīvu darba roku, prognozē arī S. Bāliņa. Jau tagad IT uzņēmumiem vairs nav problēmu ar darbaspēka atrašanu.

G. Urtāns atzīst, ka teorētiski krīze ir labs laiks IT eksportam. Taču – gribam mēs to vai nē – IT eksports šajos laikos saistīts ar partnera vēlmi samazināt savus izdevumus. Arī Gartner lietpratējs vērtē, ka 90% gadījumu, piemēram, skandināvu interese būs saistīta ar iespēju samazināt savus izdevumus.