Kāds eksports glābs?

www.la.lv

Latvijas eksports patlaban balstās uz pārvadājumiem, koksni un metāliem
Attīstāmās nozares – farmācija, ķīmijas rūpniecība, mašīnbūve un medicīniskie instrumenti
Par pakalpojumu eksporta attīstības iespējām top īpašs pētījums

Patēriņa ekonomikas laiki ir beigušies. Turpmāk glābšanas riņķis, kas valsti izpestīs no ekonomiskās krīzes, būs eksports – šādi uzsaukumi arvien skaļāk dzirdami ne vien no pašmāju politiķiem un uzņēmējiem, bet arī starptautiskiem ekspertiem.

Tikmēr liela daļa Latvijas eksportētāju piedzīvo grūtus laikus, jo krīze skārusi arī ārvalstu noieta tirgus: pasūtītāji kavējas norēķinos par produkciju, samazinās cenas un pieprasījums. Lai noturētos uz ūdens, eksportuzņēmumi pieprasa valsts atbalstu.

Savukārt ekonomikas lietpratēji mudina ņemt vērā, ka starp eksporta apjomu pieaugumu un ekonomisko labklājību nav velkama vienlīdzības zīme – valstij lielāku labumu dotu eksports, kas saistīts ar augstu pievienoto vērtību, bet vairākums Latvijas preču eksportētāju pašlaik orientējas uz zemas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu, kas spožu nākotni nesola. Kas ir Latvijas galvenās eksporta nozares un kādas ir to attīstības iespējas?

Eksportē, lai ātrāk saņemtu naudu

4,6 miljardi latu – tāds bijis Latvijas preču eksporta apgrozījums pēdējā gada laikā (12 mēnešos līdz 2008. gada oktobrim). Kopējie eksporta apjomi, ja preču eksportam pieskaita arī eksportētos pakalpojumus, sasnieguši aptuveni 6,7 miljardus latu. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards šo rādītāju uzskata par "pietiekami labu": "Protams, mēs šo skaitli, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, varētu panākt arī lielāku. Mūsu iekšzemes gada kopprodukts ir 15 miljardi, un fakts, ka gandrīz 7 miljardus no tā eksportējam, liecina, ka mūsu ekonomika ir ļoti atvērta."

Piemēram, tekstilrūpniecībā atsevišķās preču grupās tiek eksportēti pat simt procenti visas produkcijas. Tekstilražotāji eksportam sāka pievērsties jau deviņdesmito gadu sākumā, jo pēc neatkarības atgūšanas daudzi Latvijas iedzīvotāji vairs nevēlējušies iegādāties Latvijā ražotas preces, skaidro Latvijas Vieglās rūpniecības asociācijas vadītājs Guntis Strazds. Interese par Latvijā ražotiem apģērbiem nav īpaši uzplaiksnījusi arī šodien, tomēr galvenais iemesls, kādēļ mūsējo preces nav pašmāju veikalos, šodien ir cits: Latvijas lielveikali samaksu par piegādāto produkciju veic 90 – 100 dienās, turpretī no ārvalstu partneriem naudu var saņemt 3 –14 dienās. "Ja ražošanas cikls mums ir 20 – 60 dienas, tas ir ļoti būtiski," saka G. Strazds. Tādēļ, ka nauda no vietējiem tirgotājiem jāgaida pārāk ilgi, savu produkciju eksportēt, nevis pārdot Latvijā, ir izdevīgāk arī, piemēram, mēbeļu ražotājiem.

Līdz ar ekonomisko krīzi motivāciju eksportēt, nevis pārdot vietējā tirgū, papildinājis vēl būtiskāks faktors: iekšzemes pieprasījums, kuram līdz šim ļāva augt milzīgie patēriņa kreditēšanas apjomi, strauji sarucis, un nav cerību, ka tuvākajos gados tas būtiski palielināsies. Tādēļ daudziem uzņēmumiem vienīgā iespēja, kā saglābt biznesu, ir meklēt produkcijas noietu ārpus valsts.

Koks, metāls un pārtika

Kādas šobrīd ir Latvijas galvenās eksporta nozares? Atbildes uz šo jautājumu atšķiras atkarībā no uzskaites metodēm.

Preču eksportu Latvijā uzskaita Centrālā statistikas pārvalde (CSP), savukārt ar pakalpojumu eksporta uzskaiti nodarbojas Latvijas Banka.

Pēc CSP datiem, par pērnā gada septembri, eksporta nozare ar vislielāko apgrozījumu ir metālapstrāde, veidojot gandrīz 19% no eksporta kopapjoma. Iemesli, kādēļ Latvijā, kur nav metālrūdas ieguvju, par galveno eksportpreci izvirzījušies metālizstrādājumi, jāmeklē "ne tuvākajā pagātnē vai padomju laikos, bet jāatkāpjas krietni tālākā vēsturē – jau uz viduslaiku cunftēm," saka Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītāja vietnieks Linards Počs. "Latvijas ģeogrāfiskais novietojums spēlē būtisku lomu. Tepat blakus vienmēr bijušas valstis, kurās ir izejvielas, un tepat ir noieta tirgi, tādēļ ar metālapstrādi nodarboties šeit ir izdevīgi." No Latvijas uz Igauniju, Lietuvu, Vāciju, Krieviju, Lielbritāniju, Zviedriju, ASV un citām valstīm kā eksportpreces ceļo metāllējumi, stieņi, lauksaimniecības tehnika, ostu aprīkojums, metāla konstrukcijas, komplektējošās daļas u. c.

Otrajā vietā, pēc CSP datiem, septembrī ir lauksaimniecības un pārtikas preces (17,1 %). Visvairāk uz ārvalstīm izveda pienu, krējumu, sieru, biezpienu, zivju konservus, kviešus un kviešu un rudzu maisījumu, cigaretes. Svarīgākās eksporta partnervalstis ir Lietuva, Krievija, Igaunija, Vācija, Dānija u. c.

Trešajā vietā pēc eksporta apjomiem ir koks un koka izstrādājumi (13,3%) – apaļkoks jeb papīrmalka, zāģmateriāli un mēbeles, nedaudz arī zāģbaļķi. Aiz koka nāk mehānismu un elektroierīču eksports (12,1%) un ķīmiskās rūpniecības ražojumi (10,7%): farmācijas produkti, parfimērijas izstrādājumi, krāsas un krāsvielas, stikla šķiedra u.c. Tā kā metālapstrādes un kokrūpniecības produkcijas eksportam pēdējā laikā ir tendence samazināties, bet pārtikas eksports aug, analītiķi prognozē, ka pirmo vietu preču eksportā pēc apjomiem turpmāk varētu ieņemt pārtikas rūpniecība.

Pārvadājumi nes miljardu

Eksporta struktūra izskatās citādāka, vadoties pēc Ekonomikas ministrijas pēdējā gada eksporta pārskata, kas veidots, apvienojot Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Bankas datus. Pirmajā vietā pēc eksporta apjomiem ierindojas kokapstrāde (eksporta apjoms 763 milj. latu gadā), otrajā – metālapstrāde (736 milj. latu). Seko jūras transporta pakalpojumi (374 milj.), tūrisma pakalpojumi (372 milj.), pārtikas rūpniecība (320 milj.), transporta līdzekļi (320 milj.) un ķīmiskā rūpniecība (312 milj.).

Savukārt, ja ņem vērā Latvijas Bankas uzskaitītos pakalpojumu eksporta datus, par Latvijas nozīmīgāko eksportpreci tomēr jāuzskata nevis koksne vai metāls, bet gan ar tranzītu saistītie pārvadājumu pakalpojumi. 2008. gada pirmajos desmit mēnešos pārvadājumi vien (dzelzceļš, aviācija, jūras transports un autotransports kopā) devuši gandrīz miljardu eksporta ieņēmumu – tik lielu apgrozījumu nespēj sasniegt neviena no preču nozarēm.

Palielinot eksportu, pieaugs imports

"Kādēļ tikai preču eksports? Kur pakalpojumi?" tādus pārmetumus pērnā gada vidū nācās uzklausīt Latvijas Bankai (LB), uzņēmējus iepazīstinot ar Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas paspārnē tapušo pētījumu par eksporta prioritārajām nozarēm. LB eksperti, analizējot valsts eksporta struktūru, pētījumā bija izvirzījuši četras nozares, uz kurām turpmāk būtu jākoncentrējas, lai valsts no eksporta gūtu maksimālo labumu: farmācija, ķīmijas rūpniecība, mašīnbūve un medicīnisko instrumentu ražošana.

"Taču par pakalpojumiem bija aizmirsuši," saka informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Exigen Services" valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Urtāns. Viņa vadītais uzņēmums ir viens no Latvijas vadošajiem datorpakalpojumu eksportētājiem ar pasūtītājiem ASV, Kanādā, Vācijā, Šveicē, Austrālijā u.c. Tāpat kā koku ciršana un vešana uz ārzemēm vai metālu liešana, arī programmatūras eksports, tūrisms un pārvadājumi ienes ārvalstu valūtu un mazina valsts maksājumu bilances deficītu. Tāpat eksporta ieņēmumus dod finanšu, telesakaru un būvniecības pakalpojumi u. c.

Pērn, uzklausot iebildumus, LB pētnieki "nevērību pret pakalpojumiem" apņēmās labot un, kā informē Latvijas Bankā, pašlaik noslēgumam tuvojas īpašs pētījums par pakalpojumu eksporta attīstības iespējām.

Pakalpojumu gada eksports pēc apgrozījuma pašlaik ir divas reizes mazāks nekā preču eksporta apjomi, taču tam ir vairākas priekšrocības pret preču eksportu. Piemēram, pakalpojumiem vajadzīgs daudz mazāks izejvielu, iekārtu u. c. imports, nekā ražojot preces, skaidro LB maksājumu bilances statistikas daļas vadītāja vietnieks Aigars Kalniņš: "Turpretī preču eksports ļoti lielā mērā ir sajūgts kopā ar preču importu. 2007. gadā desmit lielākie eksportētāji kopumā eksportēja preces par 0,7 miljardiem latu un vienlaikus importēja preces par 0,5 miljardiem latu, papildus šim importam būtu jāpieskaita energoresursu imports. Tātad tīrais eksports vidēji ir ap divdesmit miljoniem latu gadā uz vienu lielo preču eksportētāju." Šis apstāklis jāņem vērā arī, vērtējot valsts maksājumu bilanci – palielinoties preču eksportam, neizbēgami palielināsies arī imports, jo būs jāiepērk vairāk izejvielu un energoresursu.

Ja valsts būs pasīva, uzņēmēji arī neko nedarīs

"Ir skaidri redzams, ka mēs šobrīd specializējamies preču ražošanā ar zemu pievienoto vērtību un līdz ar to arī zemu tajās ietverto ienākumu līmeni," tā Latvijas Bankas speciālisti atzinuši pērnvasar publiskotajā Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas pētījumā. Orientēšanās uz pārtikas, koksnes, tekstiliju un metālu ražošanu ir pretstatā Eiropas attīstīto valstu rūpniecībai, kas koncentrējas uz augstas pievienotās vērtības produktiem: ķīmisko rūpniecību, transportlīdzekļu, elektrisko un optisko iekārtu ražošanu un citām nozarēm.

Taču cerēt, ka uzņēmēji paši pēc savas iniciatīvas pārorientēsies uz augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu, nav pamata, jo katra produkta ražošanai ir nepieciešami specifiski ražošanas faktori, piemēram, cilvēkresursi, zināšanas, infrastruktūra, institucionālā vide un citi labumi, raksta pētījuma autori.

Pētījumā noraidīts mīts par brīvo tirgu, kura "neredzamā roka" pati visu saliks pa plauktiņiem: "Tirgus mehānismi paši par sevi negarantē augsta ienākuma un labklājības līmeņa sasniegšanu." Ražošanas pārorientēšanai ir nepieciešamas valsts iejaukšanās – valstij jānosaka un jāatbalsta prioritāras ražošanas nozares. Pie pasīvas valsts politikas, visticamāk, nākotnes eksportā varētu dominēt tekstilizstrādājumi, apģērbi un pārtikas preces – produkcija ar niecīgu pievienoto vērtību un nelielu devumu kopproduktā. Turpretī perspektīvākās nozares, kuras būtu vēlams attīstīt Latvijā, pētniekuprāt, ir farmācija, ķīmijas rūpniecība, mašīnbūve un medicīnisko instrumentu ražošana.

UZZIŅA

Kādēļ ir svarīgi veicināt eksportu?

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis:

– Iepriekšējos straujā ekonomikas pieauguma gados ātrāk auga tieši uz iekšējo pieprasījumu, uz patēriņu vērstās nozares: tirdzniecība, būvniecība un komercpakalpojumi. Tajā pašā laikā uz eksportu vērstajās nozarēs, kas apmierina ārējo pieprasījumu un nodrošina ārvalstu valūtas ieņēmumus, – apstrādes rūpniecībā un transportā – izaugsme atsevišķos periodos bija gandrīz divas reizes lēnāka. Tā nav veselīga, ilgāku laiku uzturama situācija.

Iekšzemes pieprasījums vismaz tuvākajos gados nebūs attīstības dzinējspēks kaut vai uzkrāto parādu nastas dēļ, un vienīgais parādu atdošanas un labklājības celšanas ceļš ir eksports. Proti, konkurētspējīgi un pelnoši ražojumi vai pakalpojumi – tādi, kurus eksporta tirgos iespējams pārdot par augstāku cenu. Tāpēc arī kopš pagājušā gada rudens aktualizētā saruna par ražošanas un pakalpojumu nozarēm, kuras to spētu nodrošināt un atbalstāmas kā prioritāras. Tieši Latvijas eksporta specializēšanās iespējami ienesīgākās nozarēs noteiks, cik veiksmīgi Latvijas tautsaimniecībai izdosies atgriezties pie stabilas izaugsmes – turklāt tādas, ko iespējams uzturēt ilgākā termiņā. Šādas strukturālas pārmaiņas valstij iespēju robežās mērķtiecīgi jāveicina.

– Kādas sekas uz tautsaimniecību atstāj negatīva maksājumu bilance?

– Ja vien ir skaidrs, kā aizņemtos līdzekļus laikus spēsim atpelnīt un atdot, importa pārsvars pār eksportu jeb negatīva maksājumu bilance pati par sevi nav peļama – tas ir veids, kā tikt pie ražošanas rīkiem: Latvijai, pārveidojot saimniekošanu beidzamajos 10 – 15 gados nācies iepirkt daudz jaunas tehnikas un tehnoloģiju, arī izejvielas eksportējamām precēm.

KOMENTĀRI

Kādu eksportu Latvijai attīstīt?

Guntis Urtāns, informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Exigen services" valdes priekšsēdētāja vietnieks: "Lai rūpniecības uzņēmums, kas nodarbojas ar naftas produktu pārstrādi, eksportētu produkciju par 49 miljoniem latu, tam vispirms jāimportē nafta par 48 miljoniem. Turpretī, ja 49 miljonu apjomā eksportējam datorpakalpojumus, mums nav jāieved nekas – visa šī nauda paliek pie mums. Tā ir pakalpojumu eksporta būtiska priekšrocība. Negribu izcelt informācijas tehnoloģiju pakalpojumus pāri citiem eksporta veidiem, sakot, ka būsim Latvijas eksporta dzinējspēks. Mēs turpināsim cīnīties un iekarot tirgus arī bez īpaša valsts atbalsta, taču valstij būtu jārada vienoti spēles noteikumi. Piemēram, Centrālā statistikas pārvalde, kas uzskaita eksportu, datorpakalpojumu industriju laikam neatzīst par eksportspējīgu nozari un savā statistikā neiekļauj."

Viesturs Sosārs, investīciju baņķieris:

"Ilgtermiņa stratēģija un ugunsgrēka dzēšana ir divas dažādas lietas. Šobrīd, krīzes situācijā, ir svarīgs jebkāds eksports. Precīzi nodefinēt perspektīvākās jomas, kas iznesīs saulītē, pašlaik ir ļoti grūti. Skaidrs, ka jāturpina strādāt tajās jomās, kas mums vēsturiski ir attīstījušās, piemēram, sintētiskā ķīmija, farmācija, kur zinātne ir augstā līmenī. Sūkstīšanās, ka mums nav lielu un spēcīgu rūpnīcu kā lielām valstīm, ir mazliet mākslota. Jāapzinās, ka Latvijas izmēri ir par mazu un nav resursu, lai konkurētu ar plaša patēriņa preču segmentos. Mūsu spēks ir radīt kvalitatīvus produktus sīkās, specifiskās nišās."

Kirovs Lipmans, Latvijas lielāko eksportuzņēmumu "Grindeks" un "Liepājas metalurgs" akcionārs: "Latvija ir maza valsts, tādēļ jāizmanto jebkura nozare, kas nodarbojas ar eksportu. Meži, farmācija un metalurģija – tie ir mūsu lielākie eksportētāji, nekā cita jau mums nav. Diemžēl ražošana ir izputināta, pēdējos gados nekas jauns klāt nenāk, viss turas tikai uz esošajiem uzņēmumiem. Ražošana nevar attīstīties bez valsts iesaistīšanās, jo konkurētspēja ir atkarīga no nodokļu politikas un darba samaksas līmeņa. Es esmu par to, ka ir vajadzīgs izdalīt prioritārās nozares. Pagājušajā gadā Stratēģiskās analīzes komisija tās nosauca, farmācija tika atzīta par prioritāti, taču nekas tālāk nav noticis."