Datoru mājās neieslēdz

Vilis Kasims, www.Diena.lv

Dažus solus no Ģirta Baltaisbrenča (37) kabineta atrodas programmu testēšanas laboratorija. Tajā rūc, dūc un zilganas gaismiņas zibina desmitiem datoru. Savulaik Ģirtam šajā telpā nācās pavadīt ne vienu vien stundu, taču tagad viņš tur iegriežas tikai reizumis. Gandrīz visu var vadīt no attāluma, turklāt viņš pats ar programmu pārbaudi vairs tikpat kā nenodarbojas. Tagad Ģirts ir Exigen Services Latvia biznesa centra un kvalitātes nodrošināšanas grupas vadītājs, kā arī Starptautiskās Programmatūras testēšanas kvalitātes padomes Latvijas nodaļas prezidents.

No bekām līdz ASV

Vēl vidusskolas sākumā Ģirts par darbošanos IT nozarē pat nedomāja. Patiesībā tolaik — Padomju Savienības pēdējos gados — tāda Latvijā arī īsti nepastāvēja. Arī skolā bija tikai tā sauktās «bekas» sērijas datori. Tomēr ar tiem pietika, lai aizrautu Ģirtu. «Sarunāju ar skolotāju paņemt datoru uz mājām. Naktīs negulēju un rakstīju mašīnkodā.» Drīz vien viņš sāka apmācīt pamatskolas skolotājus informātikā, un līdz ar to arī turpmākais ceļš bija skaidrs.

Tas veda uz toreizējo SWH Rīga. «Cik atceros, mēs dzīvojām no rokas mutē, tāpēc arī aizgāju strādāt. Nevarēja izdzīvot, tikai studējot,» pirmos darba gadus atceras Ģirts. Negulētajās naktīs gūtās iemaņas tika liktas lietā biroju vadības programmas izstrādē. Tad parādījās vēl vairāki projekti, līdz SWH Rīga izveidojās sadarbība ar ASV uzņēmumu Johnson& Johnson. Par šim darbam piemērotāko tika atzīts tieši Ģirts, un 1996.gadā viņš devās uz ASV. «Tas bija viens no lūzuma punktiem, kas pierādīja, ka es varu ar šāda tipa darbiem tikt galā,» uzskata Ģirts. Pēc pusotra gada sekoja nākamais brauciens, un līdz 2002.gadam lidojumi pāri okeānam notika vairākas reizes gadā. Arī tagad sarunā nereti iezogas angļu valodas termini, bet ASV vietu nosaukumi tiek izrunāti amerikāņu manierē. Patika darboties ar ārzemju klientiem joprojām esot viens no pamatdzinuļiem.

Pa šo laiku Latvijas Universitātes fizmatos iesāktās studijas pamazām bija aizgājušas otrajā plānā. Tās izdevās pabeigt tikai pēc vairākiem gadiem. «Atbraucu mājās, un vadība lika saprast —ja gribu kāpt uz nākamā pakāpiena, vajadzētu pabeigt augstskolu. Tas bija ļoti motivējoši, un paldies, ka viņi to teica,» saka Ģirts. Tagad gan pietiekot. Vairs negribas mācīties teoriju, kura praktiski nebūs izmantojama.

Dzīves skola palīdz

Kopš 2000.gada, kad SWH Tehnoloģija pievienojās Exigen Group, Ģirta pārziņā nonākusi uzņēmuma kvalitātes nodrošināšanas grupa. Tā tika izveidota tikpat kā no nulles, ļaujot tuvplānā iepazīt Latvijas IT industriju. Par spīti patikai pret šo nozari, skatījums ir skeptisks. «Varbūt tā ir tāda ilūzija, ka agrāk bija tie labie, gaišie, rožainie laiki,» piebilst Ģirts. Visspilgtāk problēmas izpaužoties, mēģinot atrast labus darbiniekus. «Atšķirība tāda, ka tolaik cilvēki nāca ar kādu vismaz minimālu pieredzi. Tagad izskatās, ka cilvēkiem ir vieglāk, tāpēc viņi nāk bez pieredzes.»

Tomēr lielais pieprasījums neļauj būt izvēlīgiem. Pēdējo reizi pieredzējis speciālists pieņemts pirms vairāk nekā gada. Pārsvarā darbinieku papildinājumu nākas meklēt starp pirmo kursu studentiem. Tāpēc Ģirtu jo īpaši izbrīna dažu jauniešu pamanīšanās bez darba prakses izdzīvot līdz pat studiju beigām. «Tas nozīmē, ka viņi nemaz negrib strādāt, viņus tas neinteresē. Ja maģistrantūra ir pabeigta bez reālas pieredzes, jāiet darīt kaut kas cits,» uzskata Ģirts. «Vairāk par solīdu algu viņus nekas neinteresē. Paldies, bet mums tādus nevajag. Kaut kā iztiksim. Par laimi, ir arī daži eksemplāri, kas sevi parāda ļoti labi.»

Ģirts ir pārliecināts, ka tieši 90.gadu sākumā izjustā dzīves skola ļāva viņam salīdzinoši strauji kāpt pa karjeras kāpnēm. Turklāt viņa ceļš nozarē esot visai tipisks. «No tā laika, kad es kāpu, par vadītājiem kļuvuši daudzi cilvēki no vienkāršu programmētāju vidus. Manuprāt, tas ir ļoti labs veids, kā to darīt, jo būt vadītājam, nesaprotot, ko dara izpildītāji, nav efektīvi. Ja pats nezini, ko prasi no cilvēkiem, tu vairs neesi objektīvs.»

Hokejs un ģimene

Bez tiešajiem darba pienākumiem daudz laika prasa arī darbs Starptautiskajā Programmatūras testēšanas kvalitātes padomē. Algu par to Ģirts nesaņem, taču par darbu padomē, kuras mērķis ir vienotas programmu un testētāju kvalifikācijas sistēmas izstrāde, stāsta ar neslēptu lepnumu un aizrautību. Nupat arī atgriezies no kārtējās sanāksmes Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā. Oktobrī jādodas uz Deli Indijā. Ar atpūšanos sokas grūti.

Palīdz jau kopš bērnības iemīļotais hokejs, kura spēlēšana tagad tiek turpināta Latvijas amatieru hokeja līgā. «Cenšos laptopu mājās neaiztikt. Ir gadījumi, kad nepaspēju kādas lietas izdarīt. Tad nav variantu. Darbdienu vakaros vēl var, bet vīkendā es to lieku mierā,» apgalvo Ģirts. Citādi ģimene dusmojoties. Un ģimenes atbalsts pārāk daudz palīdzējis visā karjeras gaitā, lai varētu pret to izturēties nevērīgi.