Divpadsmitā Baltic IT&T foruma akcenti

Gunta Kļaviņa

Starptautiskajam forumam Baltic IT&T nu jau ir solīda 12 gadu pieredze un stabilas tradīcijas.* Pēdējo gados tas krietni pārsniedzis Baltijas jūras valstu robežas un kļuvis par nozīmīgu starptautisku IKT nozares forumu, uz kuru šogad bija ieradušies gandrīz 600 dalībnieku no 35 valstīm. Forumu atklāja valsts prezidents Valdis Zatlers, referentu un dalībnieku vidū bija e-lietu ministre Ina Gudele, izglītības ministre Tatjana Koķe, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, kā arī citas augstas valsts amatpersonas, Eiropas Komisijas institūciju pārstāvji, IT un citu nozaru uzņēmumu eksperti. Foruma organizatori, kā allaž, bija LIKTA un DTMedia Group, šīgada galvenais partneris — Exlgen Services, sesiju partneris — Microsoft, pārējie partneri un atbalstītāji — Ericsson, Latvenergo, Telia Latvija, ENISA u. c. Foruma moto šogad bija Building Effective Partnership Networks. Kā veicās ar šo partneru tīklu izveidi?

IKT nozares situācija Latvijā

Kā Baltic IT&T foruma plenārsesijas ievadrunā teica toreizēja īpašo uzdevumu ministre e-pārvaldes lietās Ina Gudele, Latvijai nav lielākas vērtības par cilvēkiem. Tāpēc ir svarīgi gādāt, lai viņiem būtu laba izglītība un tai atbilstošs darbs. Latvijā IKT izglītību var iegūt 13 augstskolās un 10 profesionālajās augstskolās. 80 procenti augstskolu beidzēju nāk no RTU, Latvijas Universitātes un Transporta un sakaru institūta. Tieši šo triju augstskolu IT studiju programmas tiek atzītas arī starptautiski. Diemžēl IKT nozarē joprojām trūkst ap 8000 speciālistu, bet visas Latvijas augstskolas kopā gadā izsniedz tikai 1300 diplomu nozares bakalauriem un maģistriem (vajadzētu vismaz divtik!).

Tomēr IKT nozare joprojām ir viena no stabilākajām un perspektīvākajām, tās apgrozījums 2006. gadā bija aptuveni 2,2 miljardi latu jeb 6,4 procenti no nacionālā kopprodukta. 96,7 procenti no apgrozījuma ir saistīti ar visas IKT nozares pakalpojumiem. Ārvalstu investīcijas IKT nozarē ir 5,8 procenti no kopējām investīcijām Latvijas tautsaimniecībā. 2006. gadā Latvijas IKT nozarē strādāja 23 750 cilvēku.

Ar dinamisku nozares attīstību saistīts arī interneta lietotāju pieaugums Latvijā, kas 2006.gadā bija 46 %, 2007. gadā — 54, bet šāgada prognoze (līdz gada beigām) ir 63 %. Vairāk nekā puse (54 %) iedzīvotāju lieto internetu ikdienā. Un, kas ir īpaši svarīgi, pilnīgi visas 974 Latvijas skolas ir apgādātas ne vien ar datoriem, bet arī ar interneta pieslēgumu. Tas pats attiecas arī uz visām 874 bibliotēkām. Vēl pirms pāris gadiem tā bija liela problēma mazajās un nomaļajās lauku skolās (ari bibliotēkās), kur bija nerentabli veidot fiksēto piekļuves tīklu. Tagad ar progresīvo bezvadu tehnoloģiju palīdzību viss ir iespējams.

Nozīmīgs ir fakts, ka Latvijas programmatūru augstu novērtējušas daudzas pasaules valstis, un tās globālā eksporta sadalījums ir visai zīmīgs. Lielāko daļu (48 %) Latvijas programmatūras eksportē uz ASV, 3 % — uz Kanādu, 21 % — uz Eiropu (pārsvarā — uz Skandināviju), 6 % — uz Igauniju un Lietuvu, 1 % — uz Austrāliju un 21 % — citur. 64 % Latvijas IT speciālistu ir ieguvuši Microsoft sertifikāciju, 8 % — Cisco, 5 % — SUN, 4 % — Oracle, 4 % — IBM un 15 % — citu.

Eiropas stratēģiskais ierocis — inovācijas

Domājot par forumu nu jau retrospektīvi, visspilgtāk prātā palikušas divu spožu oratoru un ietekmīgu uzņēmumu amatpersonu runas plenārsēdē. Tie ir Jans Mulfeits (Jan Muhlteiti, Microsoft Eiropas reģiona vadītājs, un Dugs Mo (Doug Mowe), Exigen Services (ASV) galvenais mārketinga viceprezidents. Vienā teikumā viņu teikto varētu raksturot kā filozofiskas pārdomas par nozares tirgus virzību, par tehnoloģiju ietekmi uz sabiedrību globalizācijas un konkurences apstākļos. Protams, ar visai pamanāmu pozitīvā mārketinga piedevu. Mēģināšu fiksēt būtiskāko no šo ekspertu teiktā.

2000. gadā EK paziņoja, ka ap 2010. gadu Eiropa būs viskonkurētspējīgākais reģions, un situācija tiešām strauji mainās. Tomēr nesnauž arī Āzija: pasaules līderos sāk izvirzīties Ķindijas (Ķīna+lndija, angl. — Chindia: tā J. Mulfeits dēvē Ķīnu un Indiju kopā) reģions, un šīs pozīcijas viņi varētu pārliecinoši iekarot ap 2018.-2020. gadu Diezgan droši var teikt, ka ap 2025.-2030, gadu līderos nebūs nevienas valsts no lielā G7, bet tas nenozīmē, ka Eiropa nebūs konkurētspējīga.

Eiropas nākotne ir inovācijas. 21. gadsimtā ir daudz lielāks līdzsvars starp tradicionālo un emocionālo intelektu. Visur ir liels pieprasījums pēc radošiem, inovatīviem, tolerantiem un pozitīviem cilvēkiem. Piemēram, britu Kolumbija pozicionē sevi kā labāko vietu pasaulē. Viņi atklāti atzīst, ka šāds apgalvojums ir daļa no mārketinga kampaņas, jo viņi vēlas piesaistīt gudrus, intelektuālus cilvēkus. Diemžēl 40 % eiropiešu šobrīd nav IT kompetences. Ja vēlamies būt konkurētspējīgi, tad jākonkurē ar radošu darbu un inovāciju, nevis ar lētu darbaspēku.

Visa pamatā ir tehnoloģijas. Pat tāda darbietilpīga un smaga profesija kā akmeņogļu ieguve, kur nereti notiek iegruvumi un citas avārijas, drīz mainīsies. Iespējams, jau pēc dažiem gadiem arī ogļu ieguvi vadīs datori, kurus uzraudzīs kāds kompetents inženieris.

Kā tehnoloģijas ietekmē cilvēkus? Pietiek jau ar faktu, ka tagad dienas laikā saņemam daudz vairāk informācijas nekā mūsu 15. gs. priekšteču smadzenes visā mūžā. Šī ir zināšanu sabiedrība (wisdom society), kuras virzošais spēks ir inovācija. Mūžizglītība arī ir stāsts par zināšanu sabiedrības neierobežoto potenciālu un radošo garu.

— Varu atzīties, ka 2000. gadā biju ļoti optimistiski noskaņots par Eiropas nākotni, — saka Jans Mulfeits. — Joprojām esmu optimists, bet sāku kļūt nepacietīgs. Mums ātrāk vajadzīgas reformas, pārmaiņas. Ir tāda populāra dziesma: Don't worry, be happy! Jā, mums noteikti jābūt laimīgiem, bet mums mazliet arī jāraizējas.

Ārpakalpojumi — bez problēmām?

Nozares analītiķi Forrester Research kopā ar Exigen Services šogad ir apkopojuši IT nozares pētījumu, kurš rāda, ka izmaksu pazemināšana joprojām ir ļoti nozīmīgs mērķis, tomēr ne mazāk svarīga ir IT biznesa risinājumu izstrādātāju atbildība par projektu dzīvotspēju un klientu vēlmju precīzu īstenošanu. Pētījums attiecas uz globālo IT tirgu, un tā mērķis bija identificēt arī nepilnības un vājās vietas. Kā izrādās, 39 % IT risinājumu izstrādātāju nav gatavi uzņemties risku; 57 % IKT lietotāju uzskata, ka viņi nav saņēmuši gaidītos rezultātus; 44 % galalietotāju uzskata, ka IKT risinājumiem nav pietiekama efekta; 63 % IKT izstrādātāju domā, ka lietotāji pārāk bieži maina prasības. Un galu galā — 52 % uzņēmumu vēlas saņemt jaunas izstrādes un attīstības ārpa-kalpojumu tuvāko 18 mēnešu laikā, kas norāda, ka daudziem uzņēmumiem (īpaši mazajiem un vidējiem) pašiem trūkst prasmes vai jaudas, lai investētu jaunās tehnoloģijās.

Svarīgi saprast, ka biežā prasību maiņa projekta izstrādes gaitā nav jāsaista ar pasūtītāja kaprīzēm vai neprofesionalitāti, bet gan ar biznesa prasību un tehnoloģiju straujajām izmaiņām. Protams, izstrādātājam rodas sarežģījumi, ja pārāk biežas izmaiņas notiek jau pašā projekta realizācijas gaitā, tāpēc vissaprātīgākā izeja ir izstrādāt īpašu metodiku darbam ar klientu, kas nosaka principus, pēc kuriem strādājot, var gūt visefektīvākos rezultātus. Tieši šādu metodiku izstādājusi viena no pasaules IT ārpakalpojumu otrās paaudzes (Outsourcing 2.0) līderēm — kompānija Exi-gen Services.

IKT attīstība rada tehnoloģiju pārbīdes no tradicionālajiem lietojumiem uz jauniem. Pašas lielākās pārbīdes notiek tehnoloģiju piegādē. Forrester Research runā par IT nozares demokratizāciju. Pakalpojumi ir viegli pieejami, ar programmatūru vairs nav jāveic sarežģītas malipulācijas, to var vienkārši pievienot (plug-in) un lietot.

Uzmanības centrā — izglītība visiem

Sesijā 21. gadsimtā — kvalitatīva izglītība visiem tika apspriestas iespējas sniegt kvalitatīvu izglītību ar IKT palīdzību. Sesijā piedalījās daudz izglītības sektora speciālistu, daļēji arī tāpēc, ka foruma rīkotāji bija raduši iespēju piedāvāt skolotājiem lielu dalības maksas atlaidi.

Dati par augstāko izglītību Latvijā. 2007./2008. mācību gadā Latvijas augstskolās mācījās 127 050 studentu, kas ir 552 studējošie uz 10 000 iedzīvotāju. 25 % studentu mācības tiek apmaksātas no valsts budžeta. 16,1 % jauniešu studē inženierzinības un dabas zinības, bet 54,3 — sociālās zinības.

Dati par izglītību Igaunijā. Igaunijā pavisam ir 589 parastās skolas (tajās mācās 160 369 skolēni), 47 arodskolas (28 651 skolēns), 39 augstākās mācību iestādes (87 364 sudenti). Visās Igaunijas skolās ir datori un interneta pieslēgums, vidējā skolēnu/datoru attiecība Igaunijā ir 9,8, bet vidējā skolotāju/datoru attiecība ir 2,8. Igaunijas skolotājiem 2008./2009. mācību gadā plānots piešķirt klēpjdatorus, bet skolu kabinetos uzstādīt projektorus un interaktīvās tāfeles. Aptuveni 90 % skolotāju ir apmācīti darbam ar IK tehnoloģijām.

Igaunijas izglītības ministrs Jaks Antons (Jaak Anton) akcentēja, ka modernā izglītības sistēmā vajadzētu mazāk laika tērēt rutīnas darbam skolās (lai skolotāju vietā to dara modernās tehnoloģijas), bet pēc iespējas efektīvāk jāorganizē izglītības process.

Igaunijā jau 2005. gadā ir izveidota Izglītības IS (EHIS), kur centralizētā reģistrā apvienoti dati par izglītības sistēmu. Tam ir pieci savstarpēji savienoti apakšreģistri: mācību iestādes; skolēni, studenti un doktori; skolotāji; grafiki un izglītības licences; izglītības sertifikācijas dokumenti. Šajā mācību gadā izveidoti vēl trīs apakšreģistri: bērnudārzi, jauniešu kopas, hobiju skolas.

E-kompetence

Interesanti bija paklausīties vairākas prezentācijas sesijā E-kompetences (E-skills). Nokia korporācijas Izglītības un pētījumu politikas vecākā menedžere Rita Venska (Riitta Vanska) pastāstīja, kā Nokia kopā ar Siemens strādā pie korporatīvo e-prasmju izstrādes un e-izglītības vadlīnijām Dien-vidāfrikā. Izglītībai jābūt tādai, lai, nonākot darba tirgū, jaunieši būtu gatavi strādāt ar augstajām tehnoloģijām. Jaunās mācību metodes, ko Nokia speciālisti māca Dienvidāfrikā un arī Filipīnās, ir saistītas ne tikai ar datoriem, bet arī ar mobilajiem telefoniem, kuri, pateicoties šiem projektiem, ir ieguvuši jaunu — izglītības instrumenta — funkciju, īpaši Filipīnu skolām ir izstrādāts projekts BridgelT, kur mācību vielas apguvei papildus tiek izmantoti mobilie tālruņi. Piemēram, nākamajā dienā ir tēma par vulkāniem, bet skolā nav piemērotu attēlu, tāpēc skolotājs iepriekš datubāzē sameklē informāciju par piemērotāko videomateriālu (katram ir savs ciparu kods) un nosūta īsziņu ar šo numuru uz īpašu portālu. Mācību stundā atsūtīto materiālu var ievietot videoatskaņotājā un izmantot kā lielisku uzskates līdzekli. Tas jūtami palielināja skolēnu interesi par izglītību.

Savukārt Dienvidāfrikā bērni paši radīja Wikipediju (ar audiosaturu un attēliem) par savu valsti. Svarīgi ir ļaut skolēniem darboties un ieraudzīt rezultātus. Tas noteikti iedvesmo.

Savdabīgs veids, kā ieinteresēt jauniešus darbam IKT nozarē, ir radīts Dānijā. Lai vairāk studentu izvēlētos darbu šajā nozarē, Dānijā jau divas reizes ir notikusi kampaņa IT Night, kur jauniešiem tiek piedāvāta atraktīva iespēja iepazīties ar nozares uzņēmumiem tuvplānā. Šīgada februārī pasākumā piedalījās 1300 vidusskolēnu un studentu, kā arīap 100 uzņēmumu, kas atvēra durvis potenciālajiem kolēģiem. Dalībnieki šo projektu vērtē ļoti pozitīvi, un IKT nozares prestižs Dānija noteikti aug. Projektu oficiāli atbalsta Microsoft, Dell, Siemens, Oracle u. c.

Krievijā pirms diviem gadiem radīts īpašs projekts IDEA (Information Dissemination and Equal Access) cilvēkiem, kas ir sociāli neaizsargāti — veci, slimi, bezdarbnieki, invalīdi u. tml. Ar Microsoft Unlimited Potential atbalstu viņiem tiek dota iespēja apgūt ne vien datorprasmes, bet arī no jauna sākt dzīvot. Krievijā ir 57 projekta IDEA centri 47 pilsētās. Šobrīd pavisam apmācīti 22 225 cilvēki (www.idea-russia.ru). Šī projekta koordinatori sadarbojas un dalās pieredzē ar projekta Equal vadītāju Māru Jēkabsoni Latvijā.

E-veselībai gatava slimnīca

Neatreferējot forumā izskanējušo dažādo valstu slimnīcu līdzīgo pieredzi (cita lieta — cik tālu katra tikusi), šoreiz tikai dažas rosinošas domas no Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) valdes priekšsēdētāja Vitolda Jurkēviča referāta.

IT risinājumu mērķis, protams, ir atvieglot un sistematizēt tehniskā personāla un medmāsu darbu (injekciju, procedūru datubāze, grafiki u.c). Nākamais mērķis ir paaugstināt pakalpojuma kvalitāti, lai būtu daudz mazāk iespēju pieļaut kļūdas: elektroniski var dokumentēt ne tikai slimības vēsturi, bet arī fiksēt dažādus mērījumus, datortomogrāfijas rezultātus utt. Noskatoties operācijas procesa video, var fiksēt, vai viss izdarīts pareizi un labā kvalitātē. Var izmantot t.s. templeitēšanu — dažādu implantu digitālo pielaikošanu konkrētam pacientam (endoprotēzes utt), tā var noteikt vajadzīgo izmēru, kas jāzina operācijā.

Visiem instrumentiem centrālajā sterilizācijas nodaļā ir RFID čipi, līdz ar to ir zināms, kur konkrētais instruments atrodas, cik reižu tas ir lietots un kad tas jāsūta uz apkopi vai labošanu. Ja šo termiņu palaiž garām, tiek apdraudēta pacienta drošība un paša instrumenta mūžs.

Ārsta biroja testēšana notiek darba apstākļos. Sadarbība ar Meditech ir pozitīva. Šobrīd ar to iespējama pacientu rindu vadība, diktofona integrācija, tāfele, iespēja pievienot dažādus failus. Lielākie trūkumi ir tādi, ka nav iespējams elektroniski parakstīt slimības vēstures, nav pilna darbības audita un ierakstu vēstures, grūti pārskatāma piezīmju struktūra.

Traumatoloģijas slimnīca plāno ieviest darbinieku identifikācijas kartes ar elektronisko parakstu. Mērķis ir šādi parakstīt aptuveni pusi iekšējās aprites dokumentu. Arī vārtu/durvju atvēršana varētu notikt ar ID kartēm.

Vidēji Eiropā slimnīcas informācijas tehnoloģijām tērē aptuveni 3 % no apgrozījuma, Igaunijā — līdz 10 %. TOS 2007. gadā iztērēja vairāk naudas nekā iepriekš — 245,5 tūkstošus latu, t. i., 3,5 % no budžeta, ja neskaita investīcijas. Arvien lielāku daļu aizņem programmas uzturēšana.

Redakcijas piezīme

* Pirms Baltic IT&T foruma divas dienas notika Eiropas telecentru līderu forums, uz kuru bija ieradušies domubiedri un praktiķi no 50 telecentriem, kas strādāja darba grupās. Telecentre Leaders' Forum — Europe organizēja LIKTA kopā ar telecentre.org.