Prakses ir nepieciešamas!

Karīna Oborune

“Prakses ir labākais mehānisms augstskolu un darba devēju sadarbības uzlabošanai”, tādu viedokli pauda IKT studiju programmu vadītāji un darba devēji diskusijā ceturtdien, 19.jūnijā, kad Latvijas Universitātes Senāta sēžu zālē notika Profesionālās izglītības padomes un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju studiju programmu direktoru saiets, ko rīkoja LU sadarbībā ar a/s Exigen Services Latvia.

LU Akadēmiskā departamenta direktors Ojārs Judrups atzīmēja, ka Latvijā tāpat kā Eiropā augstskolas gatavo speciālistus, savukārt pēc anglo – sakšu tradīcijas augstskolas gatavo nevis speciālistus, bet personības, ko vajadzētu pārņemt arī Latvijā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde pasvītroja, ka zināšanas un inovācijas nav iespējamas bez informāciju un komunikāciju tehnoloģijām (IKT). Viņa norādīja, ka galvenā problēma Latvijā ir cilvēkresursu un speciālistu trūkums. “Katrs otrais izvēlās studēt sociālās zinātnes. Kas tad studēs dabas zinātnes?”, jautāja G. Rēvalde. Viņa norādīja arī uz vairākām citām problēmām, kā, piemēram, studiju kvalitāte, prakses vietas, zems mobilitātes līmenis un atdeve, iepriekšējās izglītības atzīšana, profesijas standartu nepieciešamība. “Jau vidusskolas izglītībā vajadzētu pievērst uzmanību dabas zinātnēm, savukārt augstskolās veidot mazākas studentu grupas”, viņa izteica priekšlikumu.

Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes jautājumos Dr. Signe Bāliņa akcentēja jautājumu par jauniešu piesaistīšanu IKT studijām nākotnē. Viņa arī atzīmēja informācijas sabiedrības nozīmīgumu mūsdienās.

IKT nozares Profesionālās izglītības padomes priekšsēdētājs, a/s Exigen Services Latvia viceprezidents un Latvijas Lauksaimniecības Universitātes asoc. prof. Uldis Smilts norādīja uz diviem dažādajiem darba devēju un augstskolu viedokļiem – darba devēji uzskata, ka augstskolas gatavo darba dzīvei nesagatavotus speciālistus, savukārt augstskolas uzskata, ka darba devēji neiesaistās speciālistu sagatavošanas procesā. U. Smilts uzskata, ka labākais risinājums būtu prakses, kas dod savu devumu gan studentiem, gan darba devējiem, gan pašām augstskolām.

Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes dekāns prof. Jānis Grundspeņķis atzīmēja, ka Latvija IKT jomā ir priekšā Igaunijai un situācija nav nemaz tik bēdīga. Kā galveno problēmu viņš atzīmēja kontaktu trūkumu starp lielajām universitātēm (LU, RTU) un reģionālajām universitātēm un augstskolām (DU, ViA, LLU u.c.). “Lielās universitātes sagatavo speciālistus kā konveijers, savukārt reģionālās universitātes un augstskolas studentus apčubina”, viņš teica.

LU Datorikas nodaļas iniciatīvas tālākizglītības kursu, IT profesionāļu sertifikācijas un studiju programmu kvalitātes vērtēšanas jomās prof. Juris Borzovs informēja klātesošos, ka LU uzsāk realizēt studiju programmu vērtēšanas kritēriju un rīka izstrādes projektu, kurā vēlētos iesaistīt visas universitātes un augstskolas, kas sagatavo IKT speciālistus.

LU prof. Jānis Bičevskis aktualizēja jautājumu par terminoloģiju IKT jomā un dažādiem klasifikatoriem ASV un Eiropas Savienībā. “IKT joma ir pēdējā sakārtotāka joma terminoloģijas ziņā vai pesimistiskāk varētu teikt pirmā nesakārtotākā”, norādīja J. Bičevskis.

Diskusiju laikā darba devēji pasvītroja, ka augstskolās vajadzētu pievērst lielāku uzmanību angļu valodai, kas ir profesionālā valoda. Tika arī atzīmēts, ka 90.-ajos gados netika sagatavots neviens doktorants IKT jomā, savukārt šobrīd doktorantu skaits pieaug, bet vienlaikus trūkst zinātnisko pētījumu. Diskusijas dalībnieki arī atzīmēja, ka vidusskolniekiem bieži vien ir grūti sekot līdzi, atnākot uz augstskolu, viņi nobīstas. “Sabiedrībā arī valda pesimisms”, teica uzņēmējs Harijs Bondars. Rezumējot, Uldis Smilts norādīja, ka situācija IKT jomā ir vērojami uzlabojusies un sadarbība ar uzņēmējiem ir kļuvusi ciešāka.