Startē Outsourcing 2.0!

Latvija programmatūras izstrādes ārpakalpojumus iepazinusi salīdzinoši nesen, un daudzi tirgus dalībnieki vēl tikai taustās, mēģinot izprast savas iespējas, riskus un atbildību. Jaunā pieeja — Outsourcing 2.0 — ir jaunums ne tikai mums, bet arī citur pasaulē, saka Guntis Urtāns, Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētāja vietnieks.

Tas, vai Latvija, kaut gan tai ir visai neliela pieredze šajā jomā, spēs pielāgoties jaunajiem noteikumiem, atkarīgs no uzņēmēju radošā potenciāla, gatavības uzņemties atbildību un nostiprināt jaunus sadarbības principus.

Ar ko atšķiras no Outsourcing 1.0?

Straujā jauno tehnoloģiju attīstība, veco — mainframe tehnoloģiju nespēja atbalstīt arvien pieaugošās biznesa prasības ir galvenie faktori, kas veicināja ārpakalpojumu pirmās paaudzes jeb Outsourcing 1.0 attīstību pasaulē. Divas lietas — Y2K jeb 2000.gada problēmas risināšana un nepieciešamību samazināt izmaksas, kas bija īpaši aktuāli globālās recesijas laikā, bija pamatā ļoti straujam pieprasījuma pieaugumam pēc IT ārpakalpojumiem. To izmantoja kā glābšanas riņķi, nevis stratēģisku biznesa ieroci. Jaunās paaudzes ārpakalpojumi jeb Outsourcing 2.0 izveidošanās savukārt bijusi cieši saistīta ar Web 2.0 — jaunām tendencēm interneta lietošanā. Tīkls kā platforma efektīvākai ideju apmaiņai, sociālā tīklošanās (blogi, čati, failu apmaiņas programmas, diskusiju grupas), dažādu veidu komunikācijas palīglīdzekļi, bet, pats galvenais, inovācija — šie Web 2.0 atslēgas vārdi bijuši ļoti nozīmīgi, veidojoties jaunajai ārpakalpojumu paaudzei.

Ļoti būtiska šī veida ārpakalpojumu iezīme ir risku uzņemšanās — lielu IT projektu neveiksmes varbūtība sasniedz vairāk nekā 50%, daudzi no tiem netiek īstenoti vai arī netiek pabeigti, taču pirmās paaudzes ārpakalpojumu sniedzēji par tiem maksu saņem neatkarīgi no veiksmes. Ir saprotams, ka ārpakalpojumu izmantotājiem nepieciešama drošības izjūta — kvalitatīvi ārpakalpojumi nav lēti, tādēļ ir loģiski no to sniedzēja prasīt atbildību par paveikto.

Mainās ārpakalpojumu centri

Pēdējos desmit gados būtiski mainījušies arī ārpakalpojumu sniegšanas centri pasaulē. Agrāk līderis IT ārpakalpojumu jomā bija Indija, bet pašlaik sevi pārliecinoši piesaka Dienvidamerika, Āzija — Kambodža, Vjetnama, Filipīnas, kā arī Austrumeiropa un Krievija. Resursu izmaksas Indijā pēdējos gados palielinājušās ļoti strauji. Jāņem vērā, ka globalizācijas laikmetā neviens reģions ilgstoši nespēs saglabāt zemas izmaksas, tādēļ šīs kārts izspēlēšana ilgtermiņa rezultātus nedos.
Latvijas IT ārpakalpojumu tirgum pašlaik raksturīgas vairākas tendences. Pirmkārt, par nozīmīgu ārpakalpojumu tirgus attīstību var runāt tikai pēdējos desmit gados, uzņēmējiem sākot apzināties ārpakalpojumu būtiskāko priekšrocību — iespēju koncentrēties uz pamatbiznesu un iespēju op-timizēt izmaksas, jo nav jāalgo darbinieki noteiktu pienākumu veikšanai. Par spīti izplatītajam priekšstatam, ārpakalpojumi nav vien lielu uzņēmumu privilēģija — tieši pretēji, tie ir ļoti ērti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Otrkārt, gan klientiem, gan uzņēmējiem Latvijā zināmā mērā traucē grūtības uzticēties un bailes, kas saistītas gan ar jau minēto izmaksu faktoru, gan ar psiholoģisku nedrošības izjūtu, noteiktu uzņēmuma funkciju nododot «uz āru». Kā trešā iezīme jāmin darba tirgus situācija — lai gan Latvijas IT profesionāļi ir augsti kvalificēti un ar labām zināšanām, arī šo jomu ir skārusi darbinieku krīze Latvijā.

Jāpasteidzas, lai neizkonkuretu citi

Lai uzlabotu konkurētspēju, Latvijas tirgum ir būtiski pielāgoties šā brīža situācijai, nenobīstoties no iespējamiem sarežģījumiem. Veiksmīgākā stratēģija ir efektīva jaunās paaudzes ārpakalpojumu principu izmantošana — piemēram, darbinieku esošo prasmju izmantošana un attīstīšana, citas funkcijas, kurās darbinieki nav tik spēcīgi, uzticot citu valstu resursiem. Šī situācija ietekmē vēl kādu aspektu — Latvijas ierobežotā tirgus un ierobežoto resursu dēļ Latvijas ārpakalpojumu eksports veido nedaudz vairāk par pusi no visiem pasūtījumiem. Lai ārpakalpojumu eksporta proporcija nemazinātos arī nākotnē, viens no risinājumiem varētu būt sadarbība ar speciālistiem kaimiņzemēs, īpaši — bijušajās padomju republikās.

Latvijas IT ārpakalpojumu sniedzēju un Latvijas uzņēmēju pielāgošanās jaunajam 2.0 laikmetam būs zināmā mērā sinhronizēts process — pakalpojumu izmantotājiem ātri apzinoties, kādas ir globālās tendences, jaunu kvalitātes prasību izvirzīšana būs vien laika jautājums. Būtisks aspekts ir arī jaunās paaudzes ārpakalpojumu priekšrocības to izmantotājiem, īpaši jau risku uzņemšanās. Jauno principu ieviešana praksē viennozīmīgi ir Latvijas uzņēmēju interesēs. Tā ir iespēja ne tikai nodrošināt kādu noteiktu uzņēmuma funkciju — jaunā ārpakalpojumu paaudze piedāvā biznesa sabiedroto, kura skatījums ir stratēģisks. Ārpakalpojumu sniedzējiem pārlieku vilcinoties, uz sekām ilgi jāgaida nebūs, un scenārijs, kad Latvijas uzņēmēji ārpakalpojumu sniegšanai izvēlēsies ārvalstu kompānijas, bet globālie spēlētāji zaudēs interesi par Latviju kā par iespējamu ārpakalpojumu nodrošinātāju, būs visnotaļ reāla iespēja.

Latvijai ir potenciāls

Latvijai svarīgi apzināties priekšrocības, kas līdz šim, iespējams, nav bijušas īsti novērtētas. Gan mūsu atrašanās vieta, gan darbinieku valodu prasmes ļauj ārpakal-pojumus tiešsaistes režīmā sniegt gan Eiropai, gan Krievijai, turklāt Latvijas pakalpojumu sniedzējiem ir vēl kāda būtiska priekšrocība — zināšanas par Krievijas un Eiropas tirgiem un labas spējas saprast klientu mentalitāti un kultūru. Jaunās paaudzes ārpakalpojumi akcentē attiecības ar klientu, un Latvijas pieredze jaunos principus ļauj izmantot ļoti efektīvi. Šīs mūsu priekšrocības saredz arī globālie spēlētāji.

Latvijai ir visas iespējas un potenciāls īstenot visnotaļ ambiciozu mērķi — kļūt par Baltijas un Eiropas ārpakalpojumu centru, taču šā mērķa sasniegšanai nepieciešama elastīga uzņēmēju un vadības pieeja. Nepietiek vien ar norādēm uz jomas nozīmi un potenciālu, turklāt jāņem vērā, ka valdības atbalsts ir arī pozitīvs signāls ārvalstu investoriem un iespējamiem partneriem. Par spīti sarežģītajai ekonomiskajai situācijai un darbaspēka trūkumam, uzņēmējiem jāatrod veidi darbinieku piesaistīšanai, atrodot vislabāko veidu darbinieka prasmju izmantošanai uzņēmumā. Tāpat nepieciešama iniciatīva un radoša pieeja, meklējot iespējas konsolidēt resursus, lai nodrošinātu klientam labāko rezultātu.