IT jāceļ biznesa efektivitāte

Alvils Zauers

Aprīlis bija vairāku lielu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) saietu laiks. Notika gadskārtējās Lattelecom dienas, kompānijas VMware un partneru rīkotais IT virtualizācijas simpozijs un ikgadējais forums ar reģionālu skanējumu - izstāde Baltic IT&T 2008: eBaltics.

Pēc skaita jau divpadsmitajā Baltic IT&T forumā šogad bija vērojami vairāki formas un satura jaunumi. Pirmoreiz kāds no Baltic IT&T referentiem - šoreiz Igaunijas IT koledžas asociētais profesors Linars Vīks - savu referātu ar šekspīrisko To e or no to e? lasīja, atrodoties Frankfurtē, un uz izvirzīto jautājumu deva viennozīmīgu atbildi - alternatīvu elektroniskajiem pakalpojumiem nav. To, ka šobrīd veidojas pilnībā saslēgta bezrobežu e-pasaule, atzīmēja teju visi foruma dalībnieki.

Nozares praviešu lomā šoreiz uzstājās amerikāņu korporāciju pārstāvji: Microsoft Eiropas pārstāvniecības vadītājs Jans Muelfeits (Jan Muehlfeit) un Exigen Services mārketinga vadītājs Duglass Movs (Douglas Mow).

Microsoft pārstāvošais J. Muelfeits ar amerikāņu kompāniju runasvīriem raksturīgo atraktivitāti uzsvēra, ka inovācijas un radoša pieeja būs tie elementi, uz kuriem balstīsies bizness nākotnē. Microsoft savā vīzijā kā centrālo elementu redz kreatīvus cilvēkus, kas būs galvenais nākotnes resurss - jo tehnoloģizētāka kļūs dzīve, jo lielāka loma tajā būs cilvēka smadzenēm.

Arī mūsu e-lietu ministre Ina Gudele, atklājot pasākumu, pievērsās gan biznesa, gan izglītības jautājumiem, atzīmējot, ka pie mums 2006./2007. mācību gadā 15,6% studentu mācās inženierzinātnes, viņu skaits pieaug, bet vēl nepietiekami. Pozitīva esot arī pētniecības (R & D) izdevumu pieauguma tendence. Šis pieaugums Latvijā nākamgad varētu pārsniegt vidējo ES līmeni.

Biznesam nozīmīgāks, šķiet, ir D. Mova teiktais par IKT ietekmi globālajā ekonomikā un jaunākajām vēsmām ārpakalpojumu biznesā. IKT industrija dominē globālajā inovāciju jomā. Turklāt tās ietekme bieži vien ir neprognozējama, jo kurš gan varēja iedomāties, ka, piemēram, iTune varētu kļūt par vienu no vadošajiem mūzikas tirgotājiem pasaulē. Globalizācija kļuvusi arī par galveno IT pakalpojumu attīstības virzītāju, iesaistot ārpakalpojumu tirgū arvien jaunas valstis.

Uzņēmumu vajadzības nepārtraukti mainās, un neatbilstība starp biznesa prasību izmaiņām un informācijas sistēmu piedāvāto var kļūt par neveiksmju avotu. Tas nozīmē, ka arī ārpakalpojumu biznesam jākļūst efektīvākam. Viena no efektivizācijas iespējām ir jaunā Outsourcing 2.0 koncepcija, ko šobrīd tirgū virza Exigen Services. Šī koncepcija paredz daudz dziļāku ārpakalpojumu sniedzēja iesaisti klienta biznesā, nekā tas bijis līdz šim. Sadarbībai, lai tā būtu efektīva, jābūt orientētai uz gala rezultātu ilgtermiņā, nevis uz tendenci „nodevu projektu un sveiki”. Šādas pieejas nepieciešamība izriet arī no lielā neveiksmīgo, iecerēto galarezultātu nesasniegušo IT projektu īpatsvara pasaulē. Jauno pieeju veicina tirgū arvien plašāk ienākošie web sistēmā bāzētie SaaS (Software as a service) risinājumi.

No nozares skatpunkta interesants un nozīmīgs jauninājums bija CIO (Chief Information Officer) sesija, kas forumā notika pirmo reizi. Te jaušams mērķis veidot Baltijas IT līderu apvienību, tāpat kā tas ir citur Eiropā. Pie mums pagaidām pavisam mazs ir to uzņēmumu skaits, kuru IT daļas vadītājs atbilst pasaulē pieņemtajam priekšstatam par CIO (tādi ir, piemēram, AS Latvenergo, VAS Latvijas Dzelzceļš, bankās u. tml.), kas faktiski ir lielu kompāniju IT daļu vadītāji, kuri tuvi uzņēmuma vadībai, parasti uzņēmumu valžu locekļi.

Personāla atlases kompānijas Amrop Hever Baltics partneris, bijušais Microsoft Baltijas reģiona mārketinga vadītājs Viesturs Lieģis, raksturojot IT vadītāja pieprasījumu, uzsvēra, ka šodien darba devēji Latvijā vēlas redzēt uz problēmu risināšanu orientētu, biznesa procesus izprotošu cilvēku, kas apveltīts gan ar vadītāja, gan projektu vadīšanas iemaņām. Pie mums CIO nāk no IT tehnisko speciālistu, kā arī no IT vai biznesa konsultantu vides. Bieži šādi tehniski cilvēki nav orientēti būt par līderiem, norāda V. Lieģis.

Gan Eiropā, gan pie mums ir raksturīgi, ka arvien biežāk šo amatu sāk ieņemt cilvēki, kas nav IT speciālisti. Ja vēl pirms gadiem desmit tipisks CIO bija speciālists, kas studējis tehnoloģijas, tad tagad arvien biežāk šo amatu sāk ieņemt cilvēki no biznesa vides, uz to norādīja Holandes CIO apvienības prezidents Peters Hagedorns. Latvijā ir līdzīgi. Pašlaik mūsu kompānijas daudz domā par to, kā būt maksimāli efektīvām, tādēļ arī IT jomā nepieciešami tirgus dinamiku izprotoši menedžeri, tādi, kas spētu ģenerēt idejas biznesam.