Divdesmit lielākajiem Baltijā veicas

Aigars Kauliņš

IT Kompānijas pēc apgrozījuma

Avots: Prime Investment. TOP veidots pēc kompāniju sniegtajiem datiem. Nozares pieaugums rēķināts bez IT Croup, Lattelecom Technologies, Sonex Croup un citām kompānijām, kurām nebija iespējams iesniegt ziņas šim pētījumam.

Par to liecina investīciju bankas Prime Investment pētījums par Baltijas valstu informācijas tehnoloģiju kompānijām pirmajā pusgadā. Prime Investment secina, ka tirgus ir saglabājis vienmērīgu izaugsmi un stabilitāti, kā arī piepildījis iepriekšējās prognozes par izaugsmes tempiem. 2007. gada pirmajā pusgadā 20 lielāko kompāniju ieņēmumu pieaugums bijis 30,4% apjomā — vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, kad 20 lielāko kompāniju ieņēmumu pieaugums bija 28,3%.

Prime Investment savā pētījumā gan atzīmē, ka, rezumējot kopējos visa gada darbības rezultātus, aina, iespējams, veidosies citāda: IT kompānijām ienākumu pieaugums galvenokārt ir vērojams gada otrajā pusē, jo gada sākumā iesāktie projekti bieži vien ir ilgtermiņa un to noslēguma termiņš ir gada beigas. Pēc 2007. gada pirmo sešu mēnešu rezultātiem pārliecinošās līderpozīcijas Baltijas tirgu ir Latvijas uzņēmums — programmu un dažādu IT risinājumu izstrādātāja kompānija Exigen Services, kas nodrošinājusi ienākumus 11,5 milj. eiro apmērā ar izaugsmes tempu 23,4% gadu pret gadu. Aiz tās TOP 20 seko Lietuvas kompānija Alna (5.82 milj. eiro) un igauņu Mikrolink Eesti (5,32 milj. eiro).

TOP 20 kompāniju vidū atrodamas 6 kompānijas, kas pēc pētījuma autoru metodikas (ieņēmumu pieaugums noteiktā periodā pārsniedz 50 %) uzskatāmas par strauji augošām. Neviena no tām nav iekļuvusi pirmajā trijniekā. Šo strauji augošo kompāniju ieņēmumu vidējais pieaugums 2007. gada pirmajā pusē pret attiecīgo periodu pērn bijis 86%, kas gan ir krietni mazāk nekā pirms gada, kad strauji augošās kompānijas ieņēmumus bija audzējušas vidēji 118 %. Strauji augoši vidū, piemēram, ir Baltijos Programine iranga
 
(Lietuva) ar 99,2% pieaugumu, Santa Monika Networks (Igaunija) ar 92,9% ieņēmumu pieaugumu, FMS Group (Latvija), kura uzrādījusi 72,7% apgrozījuma pieaugumu.

Strauji augošo kompāniju panākumu listē tiek minēti vairāki faktori. Tā, piemēram, Webmedia Group, kuras apgrozījuma pieaugums bija par 1,5 milj. eiro, savus panākumus guvis, paplašinot tirgu un izvēršot mārketingu Ziemeļvalstīs un stiprinot savas pozīcijas Baltijas valstīs, īpaši Igaunijā. Savukārt FSM Group savu apgrozījumu audzējusi uz dažu Latvijas Finanšu ministrijas pasūtījumu rēķina, kas ļāvuši tai palielināt kompānijas apgrozījumu par 730 tūkst. eiro. Prime Investment arī norāda, ka kompāniju izaugsmi lielā mērā ir veicinājusi Eiropas Savienības struktūrfondu naudas ienākšana Baltijas valstīs, tādējādi pieaugot valsts pieprasījumam pēc IT risinājumiem.

Analizējot Baltijas IT un tele¬komunikāciju tirgu, investīciju banka Prime Invesment atlasījusi nozīmīgākos jau notikušus un vēl plānotos uzņēmumu pārdošanas darījumus nozarē šajā gadā. To vidū ir arī četri darījumi, kas tieši skar Latvijas tirgu.

BALTKOM ATGRIEŽAS MOBILAJOS SAKAROS

Kompānija Baltkom, kas savulaik izveidoja Baltkom GSM, kuru vēlāk pārdeva Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmumam TELE2, atgriezies mobilo sakaru biznesā, izmantojot BITE Latvija tīkla resursus. Līdz ar to uzņēmums paplašina savu piedāvājuma paketi, kas līdz šim bija televīzija, internets un fiksētās telekomunikācijas, bet šobrīd tiek piedāvātas arī mobilās sarunas. Jau šobrīd Baltkom TRIO piedāvājumu izmanto vairāk nekā 170 tūkt. abonentu.

Kā viens no galvenajiem darījumiem, par kura iznākumu joprojām valda neskaidrība, ir Lattelecom privatizācija. Dienas bizness jau daudzreiz rakstījis, ka Lattelecom privatizāciju plānots īstenot pēc management buy out (vadības un darbinieku izpirkums) metodes. Lai gan bija paredzēts, ka gala lēmums par darījumu tiks pieņemts 2007. gada 6. novembrī, tas joprojām nav izdarīts. Politiskā nestabilitāte ir paildzinājusi procesu un gala lēmuma pieņemšanas datums līdz žurnāla pabeigšanai tā arī nebija zināms. Kā zināms, pašlaik uzņēmums pieder Latvijas valstij (51%) un zviedru telekomunikāciju uzņēmumam TeliaSonera (49%).
Liela daļa ekspertu uzskata, ka šāda īpašnieku struktūra nav labākā, lai uzņēmums varētu attīstīties, tāpēc ir nepieciešama privatizācija. Darījuma summa paredzēta 290 milj. Ls apjomā par 100% Lattelecom akciju.
 
Jauna uzņēmuma īpašumtiesību dalījums būtu: 51% uzņēmuma iegūtu finanšu investors The BlackStone Group, bet 49% paliktu uzņēmuma vadības un darbinieku rokās.

Finanšu investors plāno ieguldīt nedaudz vairāk kā 90 milj. Ls, bet atlikušie 200 milj. Ls tiks finansēti no četru banku konsorcija izsniegtā kredīta. Darījuma iznākums joprojām ir neskaidrs, iepriekš bija paredzēts, ka tas varētu noslēgties līdz šī gada beigām.
Vasaras vidū Tallinas biržā kotētais Igaunijas mediju uzņēmums Ekspress Grupp iegādājās Baltijas valstīs lielāko interneta mediju AS Delfi. Ar šo darījumu, kura summa sasniedza 54 milj. eiro, palīdzēja Ekspress Grupp kļūt par vadošo interneta mediju un reklāmas tirgus līderi Baltijas valstīs, kā arī ieiet igauņu kompānijai nezināmajā tirgū-Ukrainā. Delfi direktors Juris Mendziņš norāda, ka tas ir bijis loģisks solis, ka Delfi no finanšu investora ir nonācis stratēģiskā investora rokās.

Jaunie īpašnieki ir izvirzījuši pietiekami agresīvus attīstības plānus. «Pēdējos mēnešus esam rūpīgi strādājuši pie nākamā gada budžeta, tajā atsevišķi ir izdalīts budžets Ukrainas tirgus iekarošanai,» tā Delfi direktors, «ja iepriekš ielikām kāju durvīs, bet nākamgad plānojam aktīvāk iekarot Ukrainas tirgu.» J. Mendziņš arī skaidro, ka pašlaik ir vairāki projekti un idejas, kuras īstenojot, īstermiņā, iespējams, samazinātos uzņēmuma rentabilitātes rādītāji, bet nākotnē palielinātos uzņēmuma vērtība un Delfi apmeklētāju skaitus.
«Būtiski ir tas, ka jau ilgāku laiku esam strādājuši pie jaunā dizaina izstrādes un tuvākajā laikā tas tiks ieviests. Jaunie īpašnieki šo iniciatīvu tikai pasteidzināja, sakot, ka tas jādara ātrāk nekā plānots,» teic J. Mendziņš.

Medijos par ZetCOM tika rakstīts kā par vienu no veiksmīgākajiem virtuālajiem operatoriem Latvijā, kurš darbojās Latvijas Mobilā telefona (LMT) tīklā. Uzņēmuma galvenie tirgus produkti ir priekšapmaksas kartes AMIGO un Hallo!. Pēc darījuma uzņēmums saglabā savas pozīcijas un turpina darboties priekšapmaksas tirgū. Arī Konkurences padome ir noteikusi, ka ZetCOM vēl gadu ir jādarbojas kā atsevišķai juridiskai personai.

Drīz pēc darījuma noslēgšanas Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis norādīja, ka darījuma rezultātā pieaugs LMT vērtība, kas dos papildu ienākumus valsts budžetam no LMT pārdošanas.

Savukārt ZetCOM valdes priekšsēdētājs Egīls Trumpe stāstīja, ka uzņēmuma darbības mērķi un stratēģija nemainīsies, kompānija turpinās piedāvāt mobilo sakaru priekšapmaksas kartes. LMT viceprezidents Andris Forstmanis, komentējot darījumu, skaidro, ka tas veicinās ZetCOM priekšapmaksas produktu straujāku attīstību, garantējot lielākas investīcijas, kā arī pastiprinās konkurenci mobilo sakaru priekšapmaksas pakalpojumu tirgū.