Tirgus līdera ambīcija: no lielākā Baltijā - par ievērojamāko Austrumeiropā

Jāteic, ka šī augšana nule rezultēju-sies ar lielākās Baltijas IT kompānijas titulu, liecina Prime Investment pētījums, kas balstīts uz reģiona IT uzņēmumu šā gada pirmā pusgada darbības rezultātu izvērtējumu.
Izaugsmi veicinājusi 2006. gadā notikusī zīmola Exigen Services izveide un apvienošanās ar Krievijas IT ārpakalpojumu līderi — StarSoft Development Labs. Pašlaik Exigen Services ir 13 izstrādes centri un pārstāvniecības 7 pasaules valstīs, kas tādējādi grupu ierindo starp lielākajām IT ārpakalpojumu organizācijām Austrumeiropā. Šogad Exigen Services resursu attīstības ietvaros ir veikta Latvijas uzņēmumu — Exigen Services DATI un Exigen Latvia apvienošana, kas kompānijas vadībai ļauj runāt par biznesa attīstību citā līmenī. Palielināts darbinieku skaits līdz 700, paplašināta uzņēmuma tehnoloģiskā bāze.

2006. gadā kompānijai vienlīdz labi veicies gan vietējā, gan eksporta tirgos. Latvijā apgrozījuma dinamika jau vairākus gadus ir stabili virs 20 %. Arī turpmāk kompānija saskata reālas iespējas biznesa paplašināšanai Latvijā un Lietuvā. Izaugsmi ārvalstu tirgos pozitīvi ir ietekmējusi sadarbība ar citiem Exigen Services izstrādes centriem Krievijā un Ukrainā. Sadarbības shēmā, veicot darbus lieliem ārvalstu klientiem, Latvijas uzņēmuma loma — būt par klientu attiecību un projektu vadības centru. Ja piemin senākus notikumus, jāatskatās uz deviņdesmito gadu sākumu, kad līdz ar visas Latvijas IT nozares attīstību veidojās un attīstījās uzņēmums Softiware House Rīga (SWH Rīga), no kura vēlāk «izauguši» divi atsevišķi uzņēmumi — a/s DATI un a/s SWH Tehnoloģija, kuri galu galā ir satikušies un nonākuši vienuviet — Exigen Services grupā.

Tiktāl par pagātnes faktiem. Db tikās ar Exigen Services DATI Baltijas reģiona vadītāju Gunti Urtānu, lai izzinātu, kādas ir uzņēmuma nākotnes ieceres un plāni, kā nozares «smagsvars» vērtē nozares attīstības perspektīvas.

ATSKATOTIES VĒSTURE, KAS IR BIJUŠI NOZĪMĪGĀKIE NOTIKUMI, UZŅĒMUMA ATTĪSTĪBAS POSMI, PANĀKUMI ?

Sākām darbību tad, kad veidojās Latvijas IT nozare kopumā - deviņdes-mito gadu sākumā. Uzņēmuma vēsture sākās ar SWH Rīga, kas tolaik pamanījās dabūt un izpildīt lielos rietumu pasūtījumus. Šobrīd zem Exigen Services brenda ir izdevies sapulcināt tos cilvēkus, kas toreiz strādāja pie šiem projektiem, bet vēlāk izklīda pasaulē. Esam dabūjuši tos atkal kopā. Tas mums tiešām ir nozīmīgi.

Visu laiku ir bijusi kaut kāda izaugsme. Vienīgajiem Baltijā mums ir kvalitātes vadības piektā līmeņa CMMI sertifikāts (šāds augstākā līmeņa novērtējums ir vēl tikai pāris IT kompānijām Austrumeiropā).

Ir izcīnīti daudzi lieli, mums nozīmīgi projekti. Pēdējais jaunums — vienam no Latvijas IT attīstības pionieriem — uzņēmuma valdes loceklim Jānim Gobiņam nesen piešķirts V šķiras Atzinības krusts.

Šogad kā nozīmīgs notikums ir resursu atkalapvienošana ar vienotu zīmolu Exigen Services, ko arī nākotnē turpināsim attīstīt.

KĀPĒC BIJA NEPIECIEŠAMS JAUNS ZĪMOLS, APVIENOŠANAS AR KRIEVIJAS UZŅĒMUMU, TĀLĀKA GRUPAS ĢEOGRĀFISKĀ IZPLEŠANĀS; KO ŠlS PROCESS IR DEVIS UN DOS ?

Jautājums mani samulsināja, jo kāpēc vispār uzņēmumi aug un pelna naudu? Mūsu gadījumā — jo lielāks bizness, jo lielāki kadru resursi, jo vērienīgākus un labākus projektus varam izpildīt — mums ir plašākas manevra iespējas.
Kāpēc ir vajadzīgs ģeogrāfiskais pārklājums, jaunas vietas? Varbūt tas nebūtu tik būtiski, ja mēs strādātu tikai Latvijas tirgū. Tad mums būtu svarīgāk nostiprināties Liepājā, Rēzeknē (ko gan mēs arī darām un varbūt iesim šajā virzienā vēl straujāk). Izplešanās Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā ir svarīga tādēļ, lai varētu izpildīt lielos starptautiskos projektus, kas nav ļoti raksturīgi Latvijas IT industrijai. Par to ir tipiski parunāt, bet nav tipiski šādos lielos pasākumos piedalīties, jo parādās kadru, resursu problēmas. Risinājums ir iet tur, kur resursu ir vairāk, kur tie ir lētāki. Pašiem ir jāizmanto savas iespējas — pieredze, zināšanas, Latvijas esamība ES, prasme strādāt ar rietumu klientiem, kas varbūt nav tiem cilvēkiem, kas strādā jaunajos birojos Krievijā, Ukrainā vai Baltkrievijā.

Apvienošanās tendence kopumā ir ļoti raksturīga. Ja paskatās, Austrumeiropā, arī Latvijā, konsolidācijas tendence ir izteikta, un arvien ienāk lielie spēlētāji. Mūsu mērķis konsolidācijas rezultātā ir kļūt par lielu uzņēmumu Austrumeiropas līmenī.

KĀPĒC BIROJI TIKA ATVĒRTI TUR, KUR TIE TIKA ATVĒRTI, NEVIS, PIEMĒRAM, INDIJĀ, KAS TIEK UZSKATĪTA PAR IT NOZARĒ UZLECOŠO ZVAIGZNI?

Mēs neesam vēl tik tālu tikuši. Izvēle par labu Krievijai, Ukrainai, Baltkrievijai bija loģiska, jo tās ir tuvāk, un ir saprotama šo valstu iedzīvotāju mentalitāte. Ir palikuši iepriekšējo paaudžu sakari, zināma valoda un ir līdzīga sapratne par lietam, kas palīdz organizēt darbu. Arī līdzīga izglītības sistēma.
Tomēr nevar izslēgt, ka nākotnē būsim arī Indijā, kas ir viena no lielākajām angliski runājošām sabiedrībām un pasaulē visātrāk augošajām ekono-mikām, starp citu - arī ar visstraujāk augošām algām IT sektorā — aptuveni 14 % gadā. Šobrīd mēs varbūt vēl esam tik maziņi, ka lielajiem «indiešiem» mēs vēl neesam interesanti, bet sadarbība ik pa laikam tiek piedāvāta.

KĀDA IR UZŅĒMUMA STRATĒĢIJA, TUVĀKAS UN TĀLĀKĀS NĀKOTNES MĒRĶI?

Nekā revolucionāra nav. Tagad vairs nenodarbosimies ar programmēšanu, bet kaplēsim bietes — tā nebūs. Var teikt šādi: attīstīt darbus vietējā tirgū (ir mums padomā veidi, kā to darīt; esam vienmēr deklarējuši, ka mūs interesē attīstīt Latvijas IT tirgu kopumā, un aktīvi šajā procesā domājam piedalīties), paralēli tam - palielināt apjomus un izvērsties, dabūt pietiekami lielu tirgus daļu arī Rietumeiropā. Tas nozīmē pozīcijas noturēt un darbību attīstīt, varbūt nedaudz savādāk pozi-cionējoties (piem., Vācijā bija pazīstama latviešu kompānija Dati, bet tagad izvēršamies kā Exigen Services kopā ar citiem grupā).
Viena no būtiskākajām lietām, uz ko fokusēties arī nākotnē gan pasaulē, gan Latvijā - AGILE (metodoloģija programmatūras projektu izstrādei) ieviešana. Nav arī nekāds noslēpums, ka ne visi IT projekti ir veiksmīgi. Ja paskatās statistiku, liela daļa vērienīgu projektu beidzas neveiksmīgi. Tas nav saistīts tikai ar IT, bet, piemēram, ar lielākām izmaksām, ilgāku projekta realizācijas laiku, galu galā pasūtītājs ir dabūjis kaut ko citu, nevis to, ko gribējis. Lielā mērā programmēšanā veiksmi un projekta iznākumu nosaka un ietekmē veids, kā notiek ražošana. Mēs strādājam pie tādu metožu ieviešanas, kas varētu samazināt minētos riskus un palielināt pasūtītāju apmierinātību, respektīvi, organizēt darbu tā, lai mēs, pirmkārt, ievērotu termiņu, otrkārt, iekļautos izmaksās, un, treškārt, kas ir svarīgākais - pasūtītājs dabūtu vislielāko biznesa labumu no izstrādēm. Ražošanas process kļūst uz rezultātu orientēts.

Ja pasūtītāji gūs lielāku biznesa labumu, arī mēs iegūsim - viņi mums uzticēsies, dos citus pasūtījumus, arī mūsu bizness attīstīsies.

Tas, uz ko mēs esam atvēzējušies, nav pavisam triviāls pasākums - ar to mēs gribam atšķirties no pārējiem, īstermiņā tas varbūt rezultātus nedos, īstermiņā mēs labi jūtamies arī tāpat, bet ieguvums noteikti būs ilgtermiņā.

KA AR NĀKOTNES PLĀNIEM SKAITLISKĀ IZTEIKSMĒ? PIEMĒRAM, VAI NEGRASĀTIES PALIELINĀT DARBINIEKU SKAITU? KĀDĀ IR PLĀNOTĀ APGROZĪJUMA DINAMIKA?

Darbinieku skaits augs. Taču pašreizējā situācijā ir puslīdz skaidrs, ka darbinieku skaita izaugsme būs straujāka austrumos, nevis šeit. Baltijā esam plānojuši līdz 1000 cilvēku, t.i., plus 250 — 270 darbinieku nākamajos trijos gados. Apgrozījuma ziņā Baltijā gadā vidēji sasniedzam 20 % izaugsmi. Mēs būtu pārāk optimistiski, ja plānotu vairāk. Korekcijas var ieviest valdības iecerētais taupības režīms (valsts tomēr ir lielākais pasūtītājs).
Līdz šim mūsu biznesā aptuveni 60 % veidoja ārvalstu pasūtījumi un 40 % — pasūtījumi Latvijā. Kā būs turpmāk? Latvijā ir ierobežots tirgus, un, ja ir ierobežots tirgus, bet neierobežoti resursi, tad varam iet tikai ārējos tirgos, kas automātiski nozīmē eksporta proporcijas palielināšanu. Tā kā dzīvojam arī ierobežotu resursu situācijā, proporcija varētu saglabāties līdzīga vai eksports varētu pat samazināties. Nākotnē Latvijas resursus varētu izmantot vietējo projektu īstenošanai, bet, no otras puses, tas ne vienmēr der, jo nevar jaunos, nepieredzējušos darbiniekus «likt» pie starptautiskajiem projektiem, jo pasūtītāji prasa pieredzi. Konkursos nereti klātienē jācīnās ar konkurentiem, un pieredze ir ļoti būtiska. (Šajā brīdī G. Urtāns pastāsta par pagājušā gada panākumiem konkursā, ko rīkoja Universal Music Group un kur vinnēti pasaules «grandi»; šobrīd tiek izstrādāta programmatūra, kas rēķinās šīs ierakstu kompānijas autoratlīdzību lielumu.)

Latvijas projektus ir grūti izpildīt ārzemēs. Tāpēc, iespējams, atsevišķiemdarbiem varētu piesaistīt ārzemniekus. Tas gan nenozīmē, ka tos valstī ievedīsim fiziski. Tas ir ļoti labi, ka daļu darbu varam pasūtīt ārējos tirgos.

AR KĀDĀM PROBLĒMĀM JĀTIEK GALĀ UZŅĒMUMĀ NOZARĒ KOPUMĀ?

Viss kaut kas jau traucē — dažam labam dejotājam paša kājas traucē. Visu laiku apkārt brēc: «cilvēku nav». Ir vairākas iespējas: tikai brēkt, ka vajag vairāk; otra iespēja ir nedaudz konstruktīvāka — kooperēties ar izglītības iestādēm, mēģināt veicināt, lai vairāk cilvēku izvēlētos šo industriju; trešā iespēja — kadrus vienkārši dabūt — un tā ir meistarība. Tad arī parādās, cik labs tu esi.

Jā, ir viena lieta, kas laikam tomēr nosaucama par traucējošu. Palasot valdības deklarāciju, politiķu izteikumus presē, visi ir par produkciju ar augstu pievienoto vērtību, par inovācijām, kas tagad populārs vārds, ka mūsu vērtība ir cilvēki, zinātņietilpīgās industrijas. Nozarē strādājošie ierosina no vārdiem pāriet pie darbiem, pateikt, ka šī industrija būs prioritāra. Kaut kas taču būtu arī jāizdara, ne tikai jādeklarē! Piemēram, jau pieminētajā Indijā pirms kādiem gadiem divdesmit, kad tur nebija ne smakas no tā, kas ir šobrīd, valdība izstrādāja īpašu atbalsta programmu IT. Es biju pārsteigts, uzzinot, ka līdz šim gadam Indijas IT kompānijām īpašajās ekonomiskajās zonās nav bijis jāmaksā nodokļi vispār. Var jau būt, ka arī tur rīsu audzētāji brēca, ka tā neder, ka rīsu audzēšana, ar ko indieši nodarbojušies tūkstošiem gadu, vairs nebūs prioritāte. Taču šobrīd viņi ir tur, kur ir.

Mēs nevaram saņemties, nav politiskās gribas pateikt, kas tad ir prioritātes. Dabūsim to, ka visas nozares būs vienādi vājas. Industrijai ir svarīgi, lai būtu programma, kas veicinātu eksporta attīstību IT, radot reālus mehānismus. Lielajiem starptautiskajiem pasūtītājiem patīk, ja ir kāds valsts atbalsts, ka ir valsts fokuss uz šo industriju, ka varbūt ir kādas nodokļu atlaides.

Šī problēma gan nav vienkārša. Nozares pārstāvji teic: dodiet mums prioritāti; pretī ir jautājums: ko konkrēti jūs gribat? Kad ierosina kaut ko konkrētu, tiek atbildēts: «šo nevar, sakiet kaut ko citu.» Diemžēl IT industrija nekur tālu nav aizgājusi — visi runā par eksportu, bet nemaz tik daudz uzņēmumu, kas eksportē, nav.

TAČU POTENCIĀLS IR ? Jā, protams!

KA VISPĀR IZSKATĀS ŠĪ NOZARE LATVIJĀ, BALTIJA ?

Mūsu statistika ir nepilnīga. Kad gribam uzzināt, cik mūsu IT nozare eksportē, tas, ko rēķina statistikas pārvalde, ir absurds. Vairums mūsu produkcijas nav preces, bet gan pakalpojumi. Pakalpojumu eksports netiek uzskaitīts. Kad tiek prezentēta tautsaimniecība, dati, ar kuriem tiek operēts attiecībā uz IT, ir gaužām greizi. Šobrīd pie LIKTA (Latvijas informāciju un komunikāciju tehnoloģiju asociācija) ir darba grupa, kas mēģina panākt izmaiņas uzskaitē. «Cipari» ir graujoši. Piemēram, vai jūs ticēsiet, ka 74 % no programmatūras mēs eksportējam uz Lietuvu, bet 13 % uz Kostariku vai tamlīdzīgu valsti? Iespējams, ka ir kāda vairumtirdzniecības firma Latvijā, kas uz Lietuvu produkciju piegādājusi caur Latviju, tāpēc parādās šādi dati. Tomēr, piemēram, tas, ka mēs vairāku miljonu dolāru apmērā eksportējam uz ASV, nekur neparādās.

CIK IR TO SPĒLĒTĀJU TIRGŪ, KURI EKSPORTĒ ?

Ilgu laiku tie bija Latvijā izaudzēti eks-portētājuzņēmumi. Bizness it visur globalizējas. Tirgū ienāca spēcīgi ārvalstu uzņēmumi, notika konsolidācija. Šobrīd kā nozīmīgu eksportētāju var nosaukt TietoEtanor, kas strādāja un strādā uz austrumiem, arī TietoEtanor Alise daudz strādā eksportam — tās somu un zviedru īpašnieki pasūta darbiņus Skandināvijā. Ienāca Accenture, uzbūvēja ražotni un šobrīd strādā tikai eksportam uz Skandināviju.

VAI ŠIE GLOBĀLIE SPĒLĒTĀJI NAK UZ BALTIJU ?

Mēs esam netipisks variants. Exigen Services vienīgajiem Rīga un Baltija ir kompānijas izstrādes vadības centrs. «Galvas» ir lielākā vērtība, un tās ir šeit. Taču vai Exigen Services lielākais birojs būs Rīgā arī nākotnē, es nezinu. Tuvākos 2-3 gadus-jā, bet pēc tam tirgus konsolidēsies vēl vairāk. Ja pievienotu vienu mazu vai vidēju indiešu kompāniju, mēs kļūtu pilnīgi cita mēroga uzņēmums. Globālos uzņēmumus šis reģions interesē kā poligons uz Krieviju. Dažreiz interesē arī vietējais tirgus, bet citreiz—tikai resursi, jo mēs tomēr esam spējuši radīt Latvijai imidžu kā IT lielvalstij — mēs esam reģionālais līderis. Igauņiem palaimējās ar Skype — tādā nozīmē, ka šāds produkts varēja rasties jebkur. Igauņu industrija tomēr ir visai nīkulīga. Mūsu skatījumā eksportspējīgi uzņēmumi ir Latvijā un nedaudz arī Lietuvā.

IGAUŅI GAN IR DEKLARĒJUŠI, KA IGAUNIJA IR IT LIELVALSTS...

Uz to neuzķeras — klienti skatās, ko konkrēti tu esi izdarījis. Savulaik Igaunijai šāda līmeņa produktu nebija, tagad varbūt kāds aizbrauks un apskatīsies, jo programmētāji tur noteikti ir, ja jau Skype viņi ir uztaisījuši.

VAI MUMS JĀSAPŅO PAR SAVU SKYPE, AR KO MŪS PAZĪTU PASAULĒ, VAI VARBŪT MŪSjAU TĀPAT PAZĪST?

Derētu gan. Kādreiz sapņoja par Nokia, tagad par Skype. Vai šāds produkts varētu rasties šajā uzņēmumā? Lielo uzņēmumu pārstāvju starpā mēs kādreiz runājām: ja mums būs «skaips», tas neradīsies nevienā no tiem. Pēc Latvijas «skaipa» būtu jāskatās kaut kur Vecrīgas pagrabos, kādos šķūnīšos.

INTELEKTUĀLAIS POTENCIĀLS MUMS TAČU IR ?

Protams. Ražošana, eksports ir, kas rada attiecīgu augsni. Varbūt valsts iedalīs naudiņu kompetenču centriem, kur varētu ņemties un «vārīties.» Latvijā darbojas Latvijas IS klasteris, kas apvieno Latvijas eksportorientētos IT uzņēmumus. Tomēr klasteris pats par sevi neģenerēs rezultātu, bet nenoliedzami veicinās aktivitāti. Jo lielāka IT uzņēmumu koncentrācija, jo lielāka konkurence, un var būt sagadīšanās, ka kaut kas vienreizīgs arī notiek.

KĀ JŪS VĒRTĒJAT IT NOZARES NĀKOTNI LATVIJĀ? VAI SKOLAS IR PIETIEKAMI NODROŠINĀTAS, KUR JAUNIEM TALANTIEM IZVĒRSTIES ?

Dažus gadus skolu datorizācijā bija liesie gadi. Tagad izglītības jomā tieši infrastruktūras nodrošināšanai, cik zināms, ir ieplānots diezgan daudz naudiņas. Normunds Bergs izcīnīja, ka matemātikas eksāmens ir atkal obligāts skolās. Varbūt arī fiziku izcīnīs (smejas), tad būtu pavisam labi. Pirms 10 gadiem es biju ļoti skeptisks par uzņēmuma filiāļu atvēršanu reģionos. Man liekas, šobrīd ir piemērots brīdis, ekonomiskais pamats, kad reģionos kaut kas rodas un attīstās, piem., zvanu centri ir arī ārpus Rīgas.