Jānim Gobiņam piešķirts viens no valsts augstākajiem apbalvojumiem – Atzinības krusts

Ordeņa devīze ir “Pour les honnêtes gens” (“Godaprāta ļaudīm”) un šo augsto apbalvojumu, izvērtējot pretendentu ieguldījumu valsts attīstībā, piešķir Latvijas Valsts prezidenta kancelejas Ordeņu Kapitula.

Apsveicam Jāni Gobiņu ar Atzinības krusta piešķiršanu!

Atzinības krusts (Croix de la Reconnaissance) ar devīzi „Pour les honnetes gens” (Godaprāta ļaudīm) nodibināts 1710.gadā Liepājā ,godinot Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikus.

18.gadsimta sākumā Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira atraitne kopā ar bērniem, glābjoties no Ziemeļu kara postošajiem notikumiem un politiskajām jukām hercogistē, devās uz Prūsiju. Ketleru dzimtas pēdējā atvase Frīdrihs Vilhelms uzauga Vācijā. Sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, viņš atgriezās hercogistē, lai kļūtu par hercogu. 1710.gada 13.maijā, kad jaunais hercogs nonāca uz hercogistes zemes, viņš paziņoja par jauna – Atzinības ordeņa – nodibināšanu atbilstoši visiem pastāvošajiem noteikumiem.

Ordenim bija statūti, kas sastāvēja no 13 punktiem. Tajos bija ierakstīts, ka ordenis tiek dibināts, pateicoties Dievam par hercogistes atgūšanu, kā arī lai atzīmētu pārciestās nelaimes un ilgo prombūtni no savas zemes. Ordeņa kavalieru skaits bija ierobežots. To varēja saņemt tikai 24 muižnieki – 12 ārzemnieki (neatkarīgi no reliģiskās piederības un tā, vai tie atradās hercoga dienestā) un 12 Kurzemes un Zemgales hercogistes muižnieki. Šajā skaitā neietilpa pats hercogs, ordeņa kanclers un divi ordeņa padomnieki, tāpat arī citu valstu valdnieki, kuri ordeni varēja saņemt bez ierobežojumiem. Ordeņa kancleru uz visu mūžu un ordeņa padomniekus uz laiku iecēla pats hercogs. Kanclera un padomnieku pienākumos ietilpa tikai darbvedība, matrikulu sastādīšana un glabāšana, jo ordeņa piešķiršanu izšķīra hercogs vienpersoniski.

Citi ordeņu statūtu punkti noteica, ka ordeņa piešķiršana kavalieriem uzliek par pienākumu godīgi uzvesties un dzīvot dievbijīgi. Par sliktu uzvedību hercogs varēja ordeni atņemt. Saņemot ordeni no hercoga rokām, jaunajam kavalierim vajadzēja solīt, ka vienmēr parādīs cieņu savam valdniekam un sadzīvos mierā ar pārējiem kavalieriem. Ja kādu ordeņa biedru piemeklēs nelaime, pārējo pienākums būtu sniegt palīdzību un rūpēties par viņu. Ordeņa dibināšanas diena jāatzīmē ar labiem darbiem un jādod dāvanas nabagiem neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā kavalieris atrodas.

Atzinības ordenim bija tikai viena šķira. To nēsāja ap kaklu īkšķa platā gaiši sarkanā lentē ar sudraba malām. Ordeņa zīmes nēsāšana bija obligāta. Ceļojumos to bija atļauts piespraust kā medaļu. Ja kāds no ordeņa kavalieriem nomira, pārējiem četras nedēļas ordenis bija jānēsā lentē ar melnu apmalojumu. Pēc kavaliera nāves viņa ordenis bija jāatdod atpakaļ hercogam.

Ordeņa zīme bija balti emaljēts Maltas krusts ar zelta lodītēm krusta zaru smailēs. Tās centrā ovālā medaljonā aversā bija hercogistes ģerbonis, bet reversā – Frīdriha Vilhelma monogramma. Krustu ar lenti savienoja čūskas izskatā veidots zelta gredzens.

Ar hercoga Frīdriha Vilhelma nāvi 1711.gadā Atzinības ordenis beidza pastāvēt. Kurzemē pavisam tika piešķirti 18 ordeņi. Atzinības ordenis bija pirmais un vienīgais Kurzemes hercogistes apbalvojums.

1938.gadā Latvijas Republikā atjaunotais Atzinības krusts nebija precīzs vecā Atzinības ordeņa restaurējums. Atzinības krustu veidoja līdzīgu vecajam ordenim. Metu darināja mākslinieks Gustavs Šķilters. Ordeņa zīme ir balti emaljēts Maltas krusts ar zelta apmali. Krusta stūros – 8 zeltīti gredzeni, kas simbolizē astoņus Kurzemes hercogus, kuru laikā uzplauka hercogiste. Krusta centrā – medaljons, tā aversā – Latvijas Republikas lielais ģerbonis heraldiskās krāsās un gadskaitlis 1938, reversā – Kurzemes hercogistes ģerbonis un gadskaitlis 1710. Ordeņa lente ir sarkana ar sudraba malu svītrām.

Atzinības krustam ir piecas šķiras un četru pakāpju goda zīmes, bet 1940.gada 26.februārī tika izdarīti grozījumi Likumā par ordeņiem un goda zīmēm, nosakot, ka Atzinības Krustam ir trīs pakāpju goda zīmes un vēl sevišķā divu izmēru pirmā pakāpe. Atzinības Krustu piešķīra par izcilu Tēvijas mīlestību un par nopelniem valsts, sabiedrības un kultūras darbā.